1.Faktori, kas ietekmē veselību
Veselība ir cilvēka fizisko un garīgo īpašību kopums, kas ir viņa ilga mūža pamats un nepieciešams priekšnoteikums, lai īstenotu radošos plānus, ražīgi strādātu sabiedrības labā, radītu stipru, draudzīgu ģimeni, dzemdētu un audzinātu bērnus. Patiesa ir paruna: „Pazaudēji naudu – neko neesi pazaudējis, pazaudēji laiku – daudz esi pazaudējis, pazaudēji veselību – visu esi pazaudējis.” Taču vai vienmēr mēs veselību saudzējam, to stiprinām?
Veselību palīdz stiprināt noteikts dienas režīms. Ēst, gulēt, izpildīt higiēniskas procedūras un pārējo ir ieticams noteiktā laikā. Pateicoties stingram režīmam, organismam ir normāla slodze, izlietotais spēks ātrāk un pilnīgāk atjaunojas, organisms mazāk nolietojas.
Veselību nostiprina aktīva kustēšanās. Mūsdienu cilvēks pārāk maz kustas. Patstāvīgi samazinās nemehanizētā darba īpatsvars rūpniecībā un lauksaimniecībā, attīstās transporta līdzekļi, televīzija zināmā mērā nodrošina cilvēka vajadzību pēc skatāmvielas. Pēdējo gadu desmitu laikā zinātniskajā literatūra un periodiskajā presē samērā izplatīts kļuvis vārds hipodinamija. Hipodinamija ir nepietiekama fiziskā (spēka) slodze. Šis stāvoklis ir kļuvis par daudzu cilvēku dzīves veida raksturīgu īpatnību. Mūsdienās cilvēki priekšlaicīgi mirst galvenokārt no sirds un asinsrites sistēmas slimībām. Pie tam ar sirds un asinsrites sistēmas slimībām, kuru darba veikšanai nav vajadzīgs fizisks spēks, kuri mazs kustas.
Hipodinamijas gadījumā pavājinās sirdsdarbība, uzkrājas lieka ķermeņa masa, novājinās muskuļu sistēma. Ja ir izjauktas normālas attiecības starp muskuļu un psihisko slodzi, tiek pārmērīgi kairinātā centrālā nervu sistēma. Rezultātā samazinās organisma izturīgums pret infekciju un psihisku sasprindzinājumu, pret dažādām pārslodzēm, krītas darbaspējas, paātrinās novecošanās process. Patstāvīgiem spēkiem atbilstoša fiziska slodze organismu ne tikai novājina, bet gan paaugstina tā izturību un noturīgumu pret slimībām.
Patstāvīga saskare ar dabu, svaigs, gaiss, ūdens un saule palīdz cilvēkam nostiprināt veselību un uzveikt slimības. Svaigs gaiss satur skābekli organismam pietiekamā daudzumā un veicina možu, aktīvu garastāvokli, augstas darbaspējas. Ja ieelpojam gaisā maz skābekļa (piemēram, smacīgā, slikti izvēdinātā telpā), cilvēks drīz nogurst, galvā rodas smaguma un spiedošu, trulu sāpju sajūta. Diemžēl daudzi cilvēki nenovērtē svaiga gaisa priekšrocības. Viņiem ir vienalga, vai telpa tiek izvēdināta vai netiek, vai tā ir piesmēķēta vai nē.
…
