Vides problēmas, kas ir nozīmīgas visas pasaules mērogā, tiek sauktas par globālām problēmām. Pēdējo divdesmit gadu laikā daudzās pasaules valstīs ir sekmīgi risināt atsevišķas lokālas problēmas. Tomēr cilvēces tālāko likteni izšķirs pasaules valstu valdību, zinātnieku un visas sabiedrības prasme mazināt vai novērst svarīgākās globālās pārmaiņas Zemes ekosistēmās. Par nozīmīgāko globālo problēmu var uzskatīt demogrāfisko problēmu.
Otra nozīmīga problēma, kas ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbību, ir dažāda veida piesārņojuma radītās pārmaiņas Zemes atmosfērā un ar tīze attīstības sākumā piesārņojumam ir bijusi lokāla ietekme. Pirmsindustriālajā sabiedrībā bija mazāks apdzīvotības blīvums un vides piesārņojums nevarēja kļūt globāls. Pieaugot industriālai ražošanai, aizvien vairāk sadedzinot kurināmo, atmosfērā uzkrājās ogļskābā gāze un citas vielas. Ogļskābās gāzes daudzums atmosfērā nedaudz, bet stabili palielinājās. Ogļskābā gāze aiztur saņemtās Saules siltuma enerģijas izstarošanu no Zemes Visumā. Gaisa piesārņojuma palielināšanās izraisa globālas klimata maiņas (pasiltināšanos) un citas pārmaiņas uz Zemes.
Par svarīgu tiek uzskatīta augsnes resursu samazināšanās problēma. Auglīga augsne nodrošina cilvēku apgādi ar pārtikas produktiem. Vislielākās pārmaiņas dabas vidē ir notikušas tajos rajonos, kur aizsākās civilizācijas vēsture. Mežu izciršana, ganību noplicināšana un apūdeņojamo sistēmu izveidošana vairāku tūkstošu gadu laikā veicināja augsnes eroziju un tuksnešu uzvirzīšanos kādreiz zaļojošās Vidusjūras piekrastes un Mazāzijas teritorijās. Katru gadu tuksneši pārklāj ap 60000km2 savannu zemes. Pirmās lielās zemkopju civilizācijas radās rajonos, kur bija nepietiekams mitrums, tāpēc tur tika izveidotas apūdeņošanas sistēmas, kas veicināja augsnes sasāļošanos.
…
