Ik dienas cilvēks saņem ap 3000 reklāmas signālu, kas norāda uz reklāmu kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Reklāma mūs pavada it visur – braucot sabiedriskajā transportā vai ejot pa ielu. Reklamēts tiek viss – ne tikai preces un pakalpojumi, bet arī idejas, vērtības, dzīves stils. Vides reklāma ieņem ļoti svarīgu vietu reklāmas tirgū, jo reklāmas tiek izvietotas it visur – uz ēku sienām, uz transporta līdzekļiem, sporta stadionos u.c.
Mūsdienās sports arvien vairāk tiek komercializēts, tiek ieguldīts arvien vairāk un vairāk līdzekļu sporta klubu, sporta organizāciju uzturēšanā, kā arī sporta centru pilnveidošanā. Tas šiem sporta “uzņēmumiem” liek meklēt arvien jaunus ienākumu avotus, jo ar ienākumiem no pārdotajām biļetēm jau sen klubu saimniekiem nepietiek savu mērķu realizēšanai.
Tāpēc paralēli sponsoriem, labdariem, ziedotājiem tiek ņemti palīgā reklāmdevēji, kuriem šie sporta “uzņēmumi” var piedāvāt reklāmas laukumus, bet reklāmdevēji savukārt saņem savu labumu – veido sava uzņēmuma tēlu, popularizē sava uzņēmuma vārdu. Tāpēc var droši apgalvot, ka visā pasaulē reklāmas sporta spēļu pasākumos ir ļoti aktuāla lieta un sports kā reklāmas telpa joprojām attīstās.
Tā kā būtu neiespējami šā darba ietvaros apskatīt visus sporta veidus un to pievilcību reklāmdevēju vidū, tad autors šoreiz par aplūkojamo sporta veidu izvēlējies sporta karali – futbolu.
Darba autora mērķis, veidojot šo darbu, ir rast saistību starp reklāmu un sabiedriskajām attiecībām un radīt ieskatu Latvijas un Vācijas futbola dzīvē tieši no uzņēmēju redzes viedokļa, aplūkot futbolu kā uzņēmuma tēla veidošanas telpu, izpētīt un salīdzināt Latvijas un Vācijas situācijas saistībā ar jau minēto vides reklāmas veidu – reklāmu futbola stadionos. Tā kā Latvijā jau daudzus gadus futbola industrijā līderis ir futbola klubs Skonto (FC Skonto), tad darba pēdējā daļā tiek veikta šī kluba un šī kluba stadiona analīze attiecībā uz piedāvāto produktu – reklāmas laukums ap futbola spēļu laukumu.
Lai sasniegtu savu mērķi, autors izpēta atsevišķi Vācijas augstākā līmeņa futbola klubu un Latvijas augstākā līmeņa futbola klubu kā uzņēmumu reklamēšanās telpu, tad tos salīdzina un analizē Latvijas situāciju.
Savus mērķus autors panāk lietojot ekonomiskās un statistiskās analīzes metodes, t.i., lietojot salīdzinājumus un vidējos rādītājus.
Par pētījuma galvenajiem avotiem kalpo vispārējā un speciālā literatūra, statistikas dati, periodiskie izdevumi, uzņēmuma nepublicētie materiāli (informācija no futbola klubu darbiniekiem). …
