Katru gadu dažādos zemeslodes rajonos, kur valda liels karstums un veidojas dižie negaisa mākoņi, rodas vertikāli vai nedaudz pret horizontu noliekti virpuļi – piltuvveidīgas gaisa ierosas – virpuļviesuļi.
Viesuļvētras var veidoties kā virs sauszemes, tā arī virs ūdens. Eiropā sauszemes virpuļviesuļus sauc par trombiem, bet Amerikā – par tornado. Tropu joslā virpuļviesuļi ir samērā izplatīta parādība. ASV katru gadu novērojami vairāki simti virpuļviesuļu, bet atsevišķos gados – vairāki tūkstoši. Mērenā klimata joslā virpuļviesuļi uz sauszemes novērojami desmitiem reižu retāk, bet lielajos platumos – pavisam reti.
Rakstīt referātu par viesuļvētrām izvēlējos, jo aizvien biežāk masu medijos parādās informācija par dažādiem viesuļvētru postījumiem. Tāpēc vēlējos noskaidrot: kas tad īsti ir viesuļvētra, kā tā veidojas, kur visbiežāk notiek viesuļvētras utt.
Viesuļvētra jeb virpuļvētra ir atmosfēras parādība, kas vizuāli izpaužas kā ap asi rotējošas vēja plūsmas (ziemeļu puslodē – pretī pulksteņrādītāja virzienam/dienvidu puslodē - pulksteņrādītāja virzienā),kas nereti rada lielus postījumus un bīstamus apdraudējumus cilvēku veselībai/dzīvībai.
Viesuļvētra veidojas no negaisa mākoņa. Visbiežāk tā veidojas sekojošā veidā: no negaisa mākoņa virzienā uz zemi nostiepjas gigantisks melns „snuķis”, kurš piltuvjveidīgi izplešas pie mākoņa un sašaurinās virzienā uz leju. Ja „snuķis” sasniedz zemes virsmu, tad šeit tas atkal izplešas, veidojot virpuli ar smiltīm, putekļiem vai augsni (ja virpuļvētra ir virs sauszemes), vai ar ūdeni (ja virpuļvētra ir virs ūdens). Virpulim ir ciklonveida griešanās, pie tam vienlaicīgi tiek novērota gaisa virzīšanās pa spirāli uz augšu.…
