Savā darbā aprakstu vingrojumus, kas nostiprina vēdera muskulatūru, gurnus un augšstilbus.
Ārstnieciskās vingrošanas galvenais uzdevums ir nervu un muskuļu aparāta stimulācija un emocionālā iedarbība, kā arī organisma funkcionālo spēju un fizisko īpašību attīstīšana un pilnveide. Ārstnieciskā vingrošana palīdz plānveidīgi izkustināt visus muskuļus, bet tas nenozīmē, ka asinsrite pastiprinās – skābekli un barības vielas saņem viss organisms, visi orgāni. Fiziskās slodzes ietekmē tiek trenēta sirds, jo tai jāstrādā straujāk. Fiziskās piepūles laikā sirdsdarbība paātrinās, bet pēc tam sirds pukst lēnāk un ekonomiskāk, kas ļauj tai darboties ilgāk.
Muskuļiem ir divi dažādi uzdevumi – mobilizēt un stabilizēt. Mobilizējošie muskuļi nodrošina plašas kustības, piemēram, locekļu apļošanu. Lai veiktu šādas kustības, muskuļi pārmaiņus savelkas un atslābst. Mobilizējošie muskuļi parasti atrodas tuvu ķermeņa virsmai un ir visai gari, piemēram, augšstilba mugurējā grupa. Savukārt muskuļiem ir jādarbojas ilgi, tādēļ tiem nepieciešama izturība. Parasti tie atrodas dziļi ķermenī un ir īsāki nekā mobilizējošie muskuļi.
Svarīgs priekšnosacījums ir nesteigties. Izpildot fiziskos vingrinājumus, liela nozīme ir nodarbināto muskuļu sasprindzināšanas un atslābināšanas pakāpei. Vingrojumu izpildot tehniski pareizi, darbojas tikai tās muskuļu grupas, kas nepieciešamas kustību veikšanai.
Mācoties jaunu vingrojumu, vajag ne tikai rūpīgi ievērot pareizu sākuma un beigu stāvokli, bet arī pievērst uzmanību kustībām. Nedrīkst aizmirst, ka vienaldzīga attieksme pret vingrojumu, tā paviršs izpildījums rada kļūdas, kas, vingrojumu atkārtojot, nostiprinās un vēlāk ir ļoti grūti novēršamas.
Muskuļu stiepšanas vingrojumi attīsta lokanību – atbilstošu pilnīgam un normālam locītavu anatomiskajam kustīgumam. Stiepjoties atslābiniet muskuļus un nepārpūlieties! Sāciet stiepties izelpojot, pēc tam elpojiet vienmērīgi. Neaizturiet elpu, tas izraisa sasprindzinātību. Katru vingrojumu beidziet ieelpojot.
Kad ķermeņa daļu savstarpējais izvietojums ir nepareizs, augšstilba mugurējās muskuļu grupas muskuļi mēdz uzņemties stabilizējošo lomu un var ļoti stipri savilkties. Tādā gadījumā ir nepieciešami vingrojumi, kas stiepj un pagarina muskuļus.
Sevišķu uzmanību nepieciešams pievērst vēdera preses muskulatūras attīstībai un nostiprināšanai. Viena no svarīgākajām vēdera preses muskulatūras funkcijām ir palīdzēt noturēt iekšējos orgānus pareizajā vietā. Saraujoties vēdera preses muskuļiem, vienlaicīgi izmainās vēdera dobuma forma, palielinās vēdera dobuma spiediens. Labi attīstīta vēdera preses muskulatūra vajadzīga, lai normāli varētu noritēt pirmsdzemdību periods un pašas dzemdības. vēdera prese muskuļu tonusam samazinoties, noslīd vēdera dobuma iekšējie orgāni, un rezultāts – to funkciju traucējumi, dažādas slimības. Labi attīstīta vēdera preses muskulatūra arī atslogo jostas skriemeļu noslogojumu.
Pareizu stāju nodrošina sēdes, vēdera, muguras un plecu muskulatūras sasprindzinājums. Savukārt stipras rokas, kājas un it īpaši vēdera muskulatūra palīdz mazināt muguras deformāciju.
Liela nozīme ir emocionālajam stāvoklim. Negatīvas emocijas nospiež, samazina dzīves tonusu, darbaspējas, var rasties smagas nervu sistēmas saslimšanas. Mūzikas pavadījumā izpildīti fiziskie vingrinājumi rada emocionālo pacēlumu, prieka sajūtu.
…
