Cilvēkam, tāpat kā daudziem dzīvniekiem, ķermenis (jeb organisms - abi vārdi nozīmē vienu un to pašu) sastāv no rumpja, galvas un diviem locekļu pāriem.
Organisms ir vienota dzīva sistēma, kas nesaraujami saistīta ar apkārtējo vidi. Organisma sastāvdaļas ir atkarīgas cita no citas un kopumā no visa organisma, bet pats organisms savukārt ir atkarīgs no savām sastāvdaļām un no apkārtējās vides.No apkārtējās vides cilvēks ar ēdienu uzņem sev vajadzīgos ķīmiskos elementus. Pēc uzsūkšanās elementi iekļaujas to vielu sastāvā, no kurām veidots cilvēka ķermenis, tāpēc ķermenī ir gandrīz visi ķīmiskie elementi. Šī organisma un apkārtējās vides vienotība, vielmaiņa starp organismu un apkārtējo vidi ir cilvēka dzīvības pamatnosacījums. Taču organisma uzbūve ir ļoti sarežģīta un saprast to visu uzreiz vienā paņēmienā ir neiespējami. Tādēļ it kā sadalīsim organismu mikroskopiskās daļiņās -šūnās un makroskopiskās sastāvdaļās (mak-ros - liels) - audos, orgānos un orgānu sistēmās.(1;11lpp)Cilvēks sastāv no šūnām, tāpat kā visi pārējie dzīvie organismi. Šūnas ir dzīvo būtņu uzbūves pamatvienības, jo tajās notiek visi tie paši procesi, kas organismā. Šūnas aug, uztver kairinājumu, uzņem skābekli un barības vielas, izdala atkritumvielas, elpo, vairojas. Mūsdienās, izmantojot elektronmikroskopu, ir iespējams izpētīt šūnas sastāvdaļas - organoīdus. Katrs organoīds šūnā veic vienu vai vairākus noteiktus uzdevumus. Šūnas veido audus, bet audi - orgānus. Savukārt no orgāniem sastāv orgānu sistēmas, piemēram, asinsrites orgānu sistēma vai nervu sistēma. Tās darbojas saskaņoti un nodrošina organisma normālu funkcionēšanu. Lai gan katrs cilvēks ir atšķirīgs, tomēr visi cilvēki pieder pie vienas sugas - saprātīgais cilvēks (Homo sapiens). Noteiktos apgabalos dzīvojošie cilvēki veido cilvēku populācijas. Lai saskatītu cilvēka šūnas un iepazītu to uzbūvi, nepieciešams mikroskops. Mūsdienās ar elektronmikroskopa palīdzību, kas aplūkojamo objektu palielina pat līdz miljonam reižu, ir izdevies noskaidrot šūnas organoīdu uzbūvi. Ap cilvēka šūnu ir membrāna, kas piešķir tai formu un norobežo no citām šūnām. Membrāna ir puscaurlaidīga. Tas nozīmē, ka tā dažas vielas laiž cauri, bet citas - ne. Caur membrānu šūnā iekļūst vajadzīgās vielas, bet no tās tiek izvadītas nederīgās un kaitīgās vielas. Vielas šūnā var iekļūt pasīvi, piemēram, fizikas stundās aplūkotās difūzijas ceļā, vai arī aktīvi ar īpašu olbaltumvielu - pārnesēju palīdzību, kuri piesaista pārnesamo vielu un caur kanāliem membrānā nogādā to šūnā. Šūnu piepilda citoplazma, kodols un organoīdi.…
