Vizuālā māksla
Pamatizglītības standartā vizuālajā mākslā norādīts, ka vizuālās mākslas obligāto mācību saturu veido trīs struktūrkomponenti: mākslas valoda, mākslas uztvere un radošā darbība, māksla kā kultūras sastāvdaļa. Pamatizglītības mācības programmas paraugs atklāj, kā praktiski īstenojama visu šo struktūrkomponentu apguve.
Vizuālās izteiksmes valodai, līdzās citām – testu, pozu, skaņu, zīmju – ir sava loģika un gramatika. Vizuālās mākslas stundās skolēns apgūst mākslas valodu, kurā var sazināties, lasīt mākslas darbu un izteikt savu viedokli. Mākslas valodas apguve ir priekšnoteikums, lai skolēni spētu sarunāties par mākslas darbu ne tikai situētā, bet vizuālo vērtību līmenī.
Vizuālās mākslas stundās skolēns apgūst prasmi saskatīt apkārtējā pasaulē vizuāli interesanto. Mērķtiecīga vērošana un diskusijas par redzēto ir būtisks nosacījums skolēna mākslas uztveres un radošās darbības attīstīšanā. Uztveres attīstīšana palīdz skolēnam pilnīgot prasmi brīvi zīmēt no dabas, pēc atmiņas un iztēles, uztvert mākslas darbus, savukārt daudzveidīgi praktiski veicami uzdevumi, vingrinājumi un eksperimenti orientē skolēnu patstāvīgi veikt dažādus atklājumus, pilnīgot savas iemaņas un prasmes mākslas jomā.
Iepazīstoties ar daudzveidīgajām mākslas izpausmēm, skolēns apgūst mākslu kā kultūras sastāvdaļu. Mākslas apguves process nav iedomājams bez mākslas darbu oriģinālu un reprodukciju klātbūtnes – sarunām, diskusijām un mākslas darbu analīzes. Izstatu apmeklējumi, mākslas darbu krātuvju un kultūras objektu iepazīšana skolēnam palīdz iegūt zināšanas par mākslas vērtībām un gūt ierosmi savai radošai darbībai.
Mācību paraugprogramma aktualizē mūsdienīgu mācību modeli, kas tiek īstenots vizuālās mākslas stundās kā mākslinieciskas, ētiskas vai estētiskas tēmas vai problēmas izvirzīšana, pētīšana un interpretēšana. …