2. Vizuāli plastiskās mākslas terapija
Vizuāli plastiskās mākslas terapijā (2.att.) tāpat kā citās specializācijās strādā individuāli, grupās vai ar ģimenēm, izmantojot dažādus vizuāli plastiskās mākslas materiālus, izteiksmes līdzekļus, tehniku, ar ko strādāt un darbības veidu ( zīmēšanu, gleznošanu un veidošanu no māla, plastikas un plastilīna, grafiku, kolāžu un mozaīku, rasēšanu, zīda apgleznošanu, origami, skulptūru veidošanu utt.). Terapijā svarīga ir arī vieta jeb telpa, kurā notiek terapija un apkārtējie cilvēki, saskarsme ar tiem. Lai piedalītos vizuāli plastiskajā mākslas terapijā, klientam vai pacientam nav vajadzīgas īpašas prasmes vai jau iepriekšēja pieredze mākslā.
Vizuāli plastiskās mākslas terapijas process palīdz izpausties un izpaust savu pieredzi, izmantojot līniju, formu, krāsu, pludināšanu, tekstūru u.c. mākslas līdzekļus. Terapijā svarīgs ir ne tikai mākslas procesā tapušais darbs, bet arī pats process. Darba radīšanas procesā, pārveidojot reālus objektus vai lietas, klientam vai pacientam var arī mainīties attieksme un uztvere par kādu notikumu, atmiņām, pieredzi, kas var radīt izmaiņas cilvēka uzvedībā, domāšanas veidā vai emocionālajā stāvoklī, kas veicina personības izaugsmi, ļauj nonākt pie emocionālas un sociālas integrācijas. Process un tajā radītie darbi klientam vai pacientam palīdz labāk iepazīt sevi pašu, izteikt to, ko bieži ir grūti izteikt vārdos – gan būtiskā nozīmē, gan saistībā ar psiholoģiskiem iemesliem.