Vladmirs Kaijaks Latvijā ir pazīstams galvenokārt ar tetraloģiju „Enijas bize”, „Zem Marsa debesīm”, „Nārbuļu dēli” un „Mantinieki”. Šī romāna darbība risinās par un ap Nārbuļu mājām pirms II Pasaules kara un pēc tā, kurā tiek atainotas četras paaudzes.
Problēmas, kuras notiek tajā laikā, tikpat labi var risināties arī mūsdienās, atšķirība ir tikai tajā laikā notiekošais karš.
Varbūt būtu vieglāk analizēt katru darbu atsevišķi, tomēr es pamēģināšu neatdalīt, jo tas taču būtībā ir viens romāns.
Darba analīze
„Enijas bize”. Galvenais notikums, kurš virza darbību, ir tēva Jēkaba aizliegums precēties Jurim ar Eniju, kaut gan bērns jau ir pieteicies, bet tēvam svarīgāks ir gods.
Jurim nekas cits neatliek, kā tikai precēt saimniekmeitu Ievu, kura par Enijas eksistenci neko vēl nezina.
Nākošais darbību virzošais notikums ir Enijas un viņas mātes Marijas lāsts pār jauno Nārbuļu ģimeni, kura rezultātā Juris netiek vaļā no žņaudzošās sajūtas kaklā, kas nav nekas cits, kā Enijas bize, kura neļauj Jurim elpot. Viņa nespēj Jurim piedot nodevību.
Ievai dzimst bērni. Trīs dēli: Jānis, Edgars un Ūve. Jura vecākiem Katrīnai un Jēkabam patīk jaunā saimniece.
Bet tad uzrodas mežstrādnieks Niklāvs, kuru savaldzina Enija. Tiek sarīkotas kāzas, bet Juris to nespēj pārdzīvot un pakaras rijā, kur Janelis viņu atrod ar Enijas garajai bizei līdzīgu veidojumu ap kaklu. Šis notikums, manuprāt, arī ir visspilgtākais un rada pavērsienu darbības gaitā. No tā laika Jamelis sasirgst ar krītamo kaiti un paliek mēnessērdzīgs. Tikko Janelis bija piedzimis, jau Enija Ievai bija teikusi, ka no šī bērna viņai nekāda labuma nebūšot, vienīgi raizes.…
