Ieņemot stāju, volejbolists nostājas soļa stājā, kājas plecu platumā, pēdas gandrīz paralēli, kājas balstās uz visu pēdu. Kreisās kājas papēdis atrodas apmēram uz vienas līnijas ar labās kājas pirkstgalu. Ķermeņa svars vienmērīgi sadalīts uz abām kājām. Kājas ceļu locītavās ir viegli ieliektas, rokas – jostasvietas augstumā, saliektas elkoņos, pleci nolaisti uz leju.Volejbolistam jāiemācās tie pārvietošanās, veidi pa laukumu, kas ir specifiski tieši šim sporta veidam.
Galvenie pārvietošanās veidi volejbolā ir pieliekošie soļi pa labi un kreisi, uz priekšu un atpakaļ. Kustība sākas ar kāju, kura ir tuvāk kustības virzienam. Pieliekošos soļus pielieto, pārvietojoties nelielā attālumā, un arī tad, ja ir pietiekoši laika.
Krustsoli volejbolisti lieto, pārvietojoties gar tīklu pirms bloka. Tas nodrošina ātru pārvietošanos sāniski, nepagriežot ķermeni kustības virzienā. Lielākos attālumus volejbolisti veic skrienot. Volejbolisti izmanto skrējienu uz priekšu, gan skrējienā atmuguriski. Skrējiens vienmēr beidzas ar volejbolista stājas ieņemšanu, lēcienu vai kritienu. Lēcieni ir viens no svarīgākajiem kustības tehnikas paņēmieniem mūsdienu volejbolā. Volejbolista lēcieni ir ļoti dažādi un daudzveidīgi. Piemēram, lēcienu atsperoties ar abām kājām no vietas pielieto bloķējot un piespēlējot, ļoti reti- gremdējot. Lēcienus ar abām kājām pēc soļa izmanto piespēlējot, gremdējot un bloķējot. Lēciens, atsperoties ar vienu kāju pēc ieskrējiena, kurš kādu laiku bija aizmirsts, bet tagad atkal tiek bieži praktizēts vadošajā komandās, pielieto, veidojot uzbrukuma kombinācijas.…
