Šodien daudzi uzņēmēji, kā arī parasti cilvēki mēģina padarīt savu dzīvi „zaļāku”. Sabiedrībā ir vairāk un vairāk piekrītēju tam, ka ietekmi uz vidi, ko radīja uz patērēšanu orientēts dzīves stils, nepieciešams mazināt. Latvijā šī kustība vēl tikai sākas. Valsts, vides aizsardzības institūcijas organizē pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt vides kvalitāti. Daži uzņēmumi jau ieviesa „zaļas” pārmaiņas. Tomēr joprojām daudzi neapzinās ekoloģisko izmaiņu svarīgumu un izdevību, ko var no tā gūt. Daudzi domā kā ekoloģiskie uzlabojumi ir saistīti ar liekiem tēriņiem.
Vides piesārņojuma problēma kļuva aktuāla pēc otra pasaules kara, sākoties industrializācijas laikmetam. Cilvēka dzīve izmainījās. Jaunie izgudrojumi atviegloja cilvēka dzīvi, tehnika dara visu cilvēka vietā - mazgā, tīra, silda, saldē, skaitļo un pat atskaņo mūziku. Pateicoties transporta daudzveidībai cilvēks var pārvietoties pats un nogādāt dažādas kravas jebkurā pasaules malā pa jūru, pa zemi un pa gaisu. 20. gadsimts var teikt pilnīgi pārveidoja cilvēka domāšanu un dzīves stilu. Daudzi cilvēki kļuva par mērķtiecīgiem materialistiem, pilnīgi pārliecinātiem par to, ka tieši viņi kontrolē visu apkārt notiekošo. Cilvēki šodien patērē vadoties nevis pēc vajadzības, bet drīzāk pēc modes. Tieši daudzu firmu mārketings izplatīja šādu dzīves stilu. Masu mediji reklamē dažādas preces, pārliecinot cilvēkus, ka tas viņiem ir nepieciešamas, ka bez šīm precēm viņu dzīve būs nepilnvērtīga. Cik bieži varam dzirdēt šādus reklāmas paziņojumus: „Mana dzīve izmainījās, kad es sāku ēst šīs firmas cepumus vai nopirku šo auto, putekļsūcēju, utt.” Mūsdienu mārketinga viens no lozungiem ir: ”Jaunāka prece – labāka prece”. Tas aicina cilvēkus mainīt patēriņa preces negaidot, kamēr tie sabojāsies, bet kad parādīsies jaunāka. Labs piemērs ir mobīlie telefoni, apģērbi. Šāds mārketings rūpnīcās ražotai produkcijai veido pievilcīgus zīmolus izmantojot kultūras imidžus, slavenības. Rūpnīcā ražotie cepumi kļūst par kādas slavenības iemīļotajiem cepumiem, kas pārliecina cilvēkus arī tos pirkt. Šāda pieeja, manuprāt, jau ir novecojusi. Galvenokārt, pateicoties cilvēku izglītības līmeņa paaugstināšanai, informācijai par daudzu produktu kaitīgumu izplatīšanai, zinātnisko pētījumu attīstībai. Cilvēki tic šādai reklāmai mazāk un mazāk.
Pēdējās desmitgadēs apkārtēja vide aizvien biežāk atgādina, ka cilvēka darbība nekontrolēti ietekmē daudzus dabā notiekošos procesus. Saimnieciskās darbības dēļ jau šodien vērojamas globālas klimata pārmaiņas.…
