Žana Žaka Ruso pedagoģiskie uzskati

Ideja par bezmaksas izglītību ieņem nozīmīgu vietu pedagoģiskās domas vēsturē. Ilgu laiku izglītības teorijā un praksē iesaistītie zinātnieki ir mēģinājuši rast iespēju tulkot nevardarbīgu ietekmi uz jauno paaudzi. Vēsturē ir daudz piemēru, kad ideja par bezmaksas izglītību tika likta par pamatu bērnu iestāžu dzīvei. Būtībā šāds eksperiments deva pozitīvu rezultātu, t.i. palielinājās skolēnu aktivitāte un iniciatīva, radās interese par mācīšanos un vēlme strādāt. Bet diemžēl šo institūciju darbība dažādu apstākļu dēļ politisku, ekonomisku un citu faktoru dēļ ilga neilgi. Šādas iestādes tika slēgtas, taču tas nemazināja brīvās izglītības ideju piekritēju entuziasmu un paštaisnumu, kuri centās tos īstenot. Vēsturiski bezmaksas izglītības ideja attīstījās atbilstoši pedagoģiskajam humānismam, kas radās senās filozofijas dziļumos. Pat Sokrats formulēja šīs idejas galveno postulātu: ikvienā cilvēkā ir saule. Sekojošie laikmeti savā veidā papildināja ideju par bezmaksas izglītību. Tādējādi renesanses humānisms pedagoģiskajā teorijā ieviesa vispusīgi un harmoniski attīstīta cilvēka ideālu modeli. Apgaismības pārstāvji formulēja mehānismu, kā izglītot harmoniski attīstītu personību. Neapšaubāmi, vēsturiskie nopelni šāda mehānisma izveidē pieder franču filozofam Žanam Žakam Ruso, kurš izstrādāja visu izglītības sistēmu, kas daudzos aspektos iepriekš noteica pedagoģijas zinātnes attīstību. Mūsdienu pedagoģijā pastāv viedoklis, ka kopš tā laika bezmaksas izglītības parādībai ir savs patstāvīgs atpakaļskaitīšana