Cilvēks dzīvo valodā, un mēdz teikt, ka iedomāties valodu nozīmējot iedomāties dzīves formu. Informācijas tehnoloģiju attīstība prasīja radīt jaunus vārdus, terminus, lai būtu iespējama saprašana, lai cilvēks informācijas tehnoloģiju radītajā pasaulē nepazustu. Straujā datorpasaules attīstība radīja arī bažas, ka valodas nonivelēsies un tādējādi pazudīs tas, kas katru valodu padara dzīvu vai radošu. Pamēģiniet aprakstīt kādu darbību, ko veicat savā datorā, izmantojot tikai savas dzimtās valodas vārdus, un jūs redzēsit, ka šis apraksts būs daudzveidīgāks, stāsts būs garāks un valoda dzīvāka.
Patiesībā datoru saprast iespējams tikai tad, ja proti ar to sarunāties, ja zini valodu un proti valodu izmantot kā instrumentu. Ja pieņemam, ka cilvēks dzīvo valodā, tad datorpasaule, kurā cilvēks pavada arvien vairāk sava laika, ir angļu valodas pasaule. Un pastāv bīstamība, ka izveidosies sfēra, kurā latviešu valodas lietojums izzudīs pavisam. Taču tas nav nereāls sapnis - saprasties ar savu ārvalstu partneri arī tad, ja katrs no jums strādā savā datorvalodas pasaulē.
Internetā kopš tā veidošanās pirmsākumiem dominē angļu valoda. Tas noticis tāpēc, ka interneta dzimtene ir ASV. Aptuveni pirms 25 gadiem (ap 1975. gadu) ASV Aizsardzības ministrija mēģināja apvienot kopējā tīklā visus savus datorus. Rezultātā radās interneta prototips ar nosaukumu ARPAnet, kura lietotāji sākumā bija nedaudzi zinātnieki, kas bija saistīti ar šo slepeno militāro projektu. Pakāpeniski pieeju ARPAnetam ieguva universitātes un zinātniskās pētniecības struktūras. Īsta eksplozija globālā datortīkla attīstībā notika ap 1983. gadu, kad plašākiem sabiedrības slāņiem kļuva pieejami personālie galda datori. Lai arī pēdējos 5 – 7 gados internets ir kļuvis par starptautisku parādību, ASV vēl joprojām ir valsts ar pasaulē lielāko interneta lietotāju skaitu.
Vispār zināms, ka angļu valoda arī mūsdienās ir viens no visizplatītākajiem starptautiskās saziņas līdzekļiem; tā ir pirmā valoda vairāk nekā desmit pasaules valstīs, tāpēc nav brīnums, ka tā ir kļuvusi par interneta žargona bāzes valodu.
Žargonismi ir neliterāri vārdi un izteicieni, kurus parasti lieto tikai kāds noteikts sabiedrības slānis. Kā to norāda aizgūtā vārda- žargonisms- [fr. Jargon ‘kādas valodas sabojāta izloksne’] nozīme, tie ir sabojāti, sakropļoti vārdi. Žargonismu iesaistīšana rada savdabīgu runas veidu, kura valodnieciskais nosaukums ir žargons. To dēvē arī par slengu.[1,10-11]
Žargonismi visbiežāk rodas, ja literārus vārdus aizstāj ar nevajadzīgiem, dažkārt izkropļotiem citvalodu vārdiem (čalis - "zēns"; foršs - "labs"). Diezgan bieži to dara skolēni un studenti. Tos lieto noteiktos sociāli diferencētos valodas lietotāju kolektīvos.
Bez vides papildkomponenta žargonismiem piemīt arī stilistisks papildkomponents - vienkāršrunas stila nokrāsa. Ir vērojama žargonismu pārspīlēta lietošana. …
