Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā zelts ieņem tikai 75. vietu, taču cilvēce jau pazīst šo metālu 7000 gadu. Zemeslodes kontinentos šis elements izkliedēts visai vienmērīgi un sastopams galvenokārt kā tīrradnis sīku graudiņu veidā kvarca smiltīs vai citos kvarca iežos, no kuriem to atdala, izskalojot ar ūdeni. Vislielākie zelta tīrradņu kristāli atrasti Austrālijā, to masa ir no 88,5 kg līdz 111,6 kg.
Retāk sastopami zelta minerāli, piemēram, kalaverīts AuFe2 u.c. Piemaisījuma veidā zelts atrodams svina, vara un dzelzs rūdā.
Tīru zeltu iegūst pēc hidrometalurģijas metodes:
Rūdas iezi, kas satur sudraba tīrradni, apstrādā ar nātrija cianīda NaCN šķīdumu. Rodas komplekss savienojums – nātrija dicianoaurāts Na[AuCN)2 No šīs vielas šķīduma sudrabu reducē ar cinku.
4Au+ 8NaCN + O2 + 2H2O → 4 Na[AuCN)2] + 4NaOH
2 Na[AuCN)2] + Zn → Na2[Zn(CN)4] + 2Au…