Zemgales reģions savu nosaukumu ir ieguvis no baltu ciltīm zemgaļiem, kuri, pēc 13.gadsimta vēstures avotu ziņām, apdzīvoja šī reģiona robežas un veidoja sociāli, etniski un saimnieciski vienotu telpu. Zemgaļu leģendārā osta Mītava 13.gadsimtā bija lielākā konkurente Rīgai. Zemgale atrodas valsts centrālajā daļā. Vēsturiski Zemgalē ietilpst arī Sēlija.
Sākot ar 2. gadsimtu Zemgale ir bijusi jau kultūras un izglītības centrs, bet laikā no
5. - 9. gadsimtam reģions piedzīvoja savu lielāko saimniecisko, kultūras un izglītības uzplaukuma periodu. Laikā līdz 13.gs. Daugavai bija īpaša nozīme, kā dabiskam ūdens ceļam starp dienvidu un ziemeļaustrumu Eiropu. Šajā laikā uzplauka klasiski senlatviešu pilskalni.
13.gadsimts Latvijas vēsturē ierakstīts kā varonīgo zemgaļu neatkarības cīņu laiks. 1290.gada krusta karotāji nopostīja pēdējo zemgaļu nocietināto pili, kā rezultātā zemgaļu zemes nonāca Livonijas ordeņa varā. Livonijas ordenis valsti sadalīja pārvaldes iecirkņos, un 14.gadsimta sākumā sāka veidoties lēņu muižas. Muižu saimniecību izveide izraisīja būtiskas Zemgales lauku apdzīvotības un kultūrvides izmaiņas, veidojās jaunas agrārās attiecības.…