IEVADS
Lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, jo tā nodrošina cilvēci ar izdzīvošanai nepieciešamāko – pārtiku. No lauksaimniecības atkarīga visas ekonomiskā, un līdz ar to arī politiskā stabilitāte.
Darba mērķis ir iegūt jaunas zināšanas par lauksaimniecību, īpaši par graudkopības nozari, kas no visām lauksaimniecības nozarēm mani interesē visvairāk, kā arī saimniekošanas pamatprincipiem un to pielietošanu praksē.
Lauksaimniecība industrializācijas laikmetā. Cauri gadu tūkstošiem, palēnām attīstoties cilvēces kultūrai un prasmēm lauksaimniecība ir spējusi apgādāt miljoniem cilvēku ar pārtiku. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi, cilvēki ar lauksaimniecību sākuši nodarboties apmēram pirms 9000 gadiem un tas ir pietiekami ilgs laiks , lai iedziļinātos dabas likumsakarībās, uzkrātu zināšanas un attīstītu dažādas progresīvas tehnoloģijas. Ir pamatoti teikt, ka pastāv sakarība starp attiecīgā laikmeta kultūru un lauksaimniecību (agro – kultūru). Veselīga lauksaimniecība ir pamats veselīgai kultūrai, tāpat arī kultūra ietekmē lauksaimniecību. 20. gs lauksaimniecības attīstību visvairāk noteica ķimizācija, 21. gs. sākumā to ietekmēs informācijas tehnoloģiju attīstība. Kibernētikas radītājs amerikānis Norberts Vīners ir teicis, ka apkārtējo vidi esam izmainījuši tik tālu, ka tagad, lai izdzīvotu, mums ir jāmaina pašiem sevi.
Mūsu modernajā pasaulē lauksaimniecība tiek uzskatīta par tautsaimniecības nozari, kurā ražo augkopības un lopkopības produkciju, lai gūtu peļņu. Intensīvās lauksaimniecības metodes mūsdienās tiek izmantotas visplašāk, pielietojot sintētiskos minerālmēslus, augu slimību, kaitēkļu un nezāļu apkarošanas ķīmiskos līdzekļus, smago tehniku augsnes apstrādei , mājdzīvnieku produkcijas mākslīgu stimulēšanu, un to turēšanu nedabiskos apstākļos(piemēram, putnu fabrikas). Diemžēl, tas ir saistīts ar vides degradāciju un dzīves kvalitātes samazināšanos.
Kā pretstats intensīvai lauksaimniecībai, no vienas puses, un naturālai, primitīvai saimniekošanai, no otras puses, jau 20.gs sākumā sāka attīstīties saprātīgāki saimniekošanas veidi – bioloģiskā lauksaimniecība (dažās valstīs to apzīmē ar nosaukumiem ekoloģiskā vai arī organiskā lauksaimniecība) un biodinamiskā lauksaimniecība.
Savā kvalifikācijas darbā es pievērsos zemnieku saimniecības „Elkšņi” ražošanas un ražošanas tehnoloģiju izpētei. Lielākā uzmanība tika pievērsta sēklkopības nozares izpētei, tālākās darbības attīstības iespējas dotajā zemnieku saimniecībā.
Kvalifikācijas darba mērķis ir veikt graudu ražošanas efektivitātes analīzi, noskaidrot kopējās darbības rezultātu un tālākās graudkopības nozares attīstības iespējas z/s „Elkšņi”.
Lai sasniegtu savu mērķi, izvirzīju sekojošus uzdevumus:
1. izpētīt iegūtās ražas daudzumu un kvalitāti.
2. izvērtēt sēklas materiāla ražošanas efektivitāti un teritoriju paplašināšanas iespējas.
3. izpētīt saimniecības finansiālo nodrošinājumu un resursu izmantošanas lietderīgumu.
Darbs izstrādāts, pamatojoties uz zemnieku saimniecības „Elkšņi” grāmatvedības uzskaites un pārskata dokumentiem, speciālo literatūru, publikācijām periodiskos izdevumos, Latvijas Republikas likumiem.
…
