Krons nebija pārliecināts, ka vara paliks viņa rokās. Viņš baidījās, ka arī pret viņu sacelsies bērni un viņam būs lemts tāds pats liktenis, kādu viņš bija sagādājis savam tēvam Urānam. Viņš baidījās no saviem bērniem. Tāpēc Krons pavēlēja savai sievai Rejai atnest visus viņai piedzimušos bērnus un bez žēlastības tos aprija. Krons jau piecus bija aprijis: Hestiju, Dēmetru, Hēru, Aīdu jeb Plūtonu un Poseidonu.
Reja negribēja zaudēt arī pēdējo bērnu. Pēc savu vecāku Urāna- Debess un Gajas- Zemes padoma viņa devās uz Krētas vientuļo salu, un tur dziļā alā viņai piedzima jaunākais dēls Zevs. Šai alā Reja paslēpa savu dēlu no nežēlīgā tēva, bet tēvam dēla vietā deva aprīt iegarenu, autiņos ietītu akmeni. Kronam nenāca ne prātā, ka sieva to ir pievīlusi.
Zevs pa to laiku auga Krētā. Nimfas Adrasteja un Ideja auklēja mazo Zevu; tās baroja viņu ar dievišķās kazas Amaltejas pienu. Bites nesa mazajam Zevam medu no augstā Diktes kalna nogāzēm, bet, kad mazais Zevs raudāja, pie ieejas alā jaunie kurēti ar zobeniem dauzīja vairogus, lai raudas nedzirdētu Krons un Zevu nepiemeklētu viņa brāļu un māsu liktenis. …