Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Galvenā daļa | 4 | |
Zīdītāju klases apraksts | 4 | |
Zīdītāju klases īpatņu apraksts | 5 | |
1. | Bebrs | 5 |
2. | Baltkrūtainais ezis | 8 |
3. | Brūnais lācis | 11 |
4. | Lapsa | 13 |
5. | Lūsis | 16 |
6. | Meža cūka | 18 |
7. | Sesks | 22 |
8. | Meža strupaste | 23 |
9. | Sikspārņi | 25 |
10. | Staltbriedis | 27 |
11. | Meža susurs | 28 |
12. | Vāvere | 28 |
13. | Vilks | 29 |
14. | Pelēkais zaķis | 33 |
Secinājumi | 38 | |
Nobeigums | 39 | |
Izmntotās literatūras saraksts | 40 |
Es izvēlējos rakstīt par zīdītājiem tāpēc, ka man ļoti patīk dzīvnieki, kas pieder pie zīdītāju klases. Zīdītāji ir visaugstāk attīstītā dzīvnieku klase. Pasaulē zināmas apmēram 4000 sugas, kas sadalītas 8 kārtās (somaiņi, kukaiņēdāji un sikspārņi, grauzēji un zaķi, plēsēji, roņi un vaļi,pārnadži un nepārnadži, snuķaiņi un primāti). Latvijā sastopamas 63 sugas (reģistrētas vairāk nekā 70sugas).
Zīdītājiem ir liela un daudzveidīga saimnieciska, kā arī estētiska nozīme. Daudzi zīdītāji ir medību objekti, no tiem iegūst vērtīgas kažokādas. Tomēr zīdītāji ir arī daudzu infekcijas un parazitāru slimību pārnēsātāji, kas var būt bīstamas ne tikai citiem savvaļas dzīvniekiem, bet arī mājdzīvniekiem un arī cilvēkam. Lai saglabātu un savairotu derīgos dzīvniekus, kā arī lai pasargātu no izmiršanas retus vērtīgus dzīvniekus, tiek izdoti īpaši likumi un noteikumi. Tajos paredz visu derīgo dzīvnieku aizsardzību, gan aizliedzot dzīvniekus iznīcināt un ķert (gūstīt), gan aizsargājot to dzīves vietas.
Latvijā spēkā esošais likums par dabas aizsardzību nosaka , ka saudzējami un aizsargājami visi mugurkaulnieki, izņemot dažas neapšaubāmi kaitīgas sugas. Sevišķi uzsvērta visu derīgo mugurkaulnieku aizsadzība vairošanās periodā. Saudzējamas arī zivju nārsta un putnu riesta vietas. Aizliegts postīt derīgo putnu ligzdas un vākt olas. Īpaši aizsargāti derīgie plēsīgie putni, kā arī mājas bites, kamenes, meža skudras un to pūžņi.
Īpaši aizsargājami ir tie dzīvnieki, kuri kļuvuši tik reti, ka to eksistence Latvijā vai pat visur pasaulē ir apdraudēta. Latvijā minētie dzīvnieki iedalāmi divās grupās.
Pirmajā grupā ietilpst ļoti reti, bet Latvijas faunai tipiski dzīvnieki, kas pie mums ir uz izmiršanas robežas. To aizsardzībai un saglabāšanai dažkārt nepieciešami ārkārtēji pasākumi, ieskaitot dzīves vietu aizsardzību. Nepietiek aizsargāt izzūdošos putnus pašus un to ligzdas, ap to ligzdošanas vietām jāsaglabā nelieli, neskarti dabas stūrīši.
Pirmajā grupā visvairāk ir putnu. No tiem septiņi pieder pie piekūnputnu jeb dienas plēsīgo putnu grupas: sešas ērgļu sugas un lielais piekūns. Latvijā ir saglabājušās tikai dažas čūsku ērgļa, zivju ērgļa, vidējā ērgļa un lielā piekūna ligzdas. Nedaudz vairāk ir melnā stārķa, dzērvju un ūpju ligzdu.
No lielajiem dzīvniekiem pie pirmās grupas pieskaitāms lācis, bet no bezmugurkaulniekiem – upju pērļgliemene.
Otrajā grupā ieskaitāmi dzīvnieki, kuri no tā vai cita viedokļa pelna īpašu saudzību, bet kuru efektīva aizsardzība nodrošināma tikai tad, ja tos pierindo pie īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem. Te pieder medicīnas dēle, ugunskrupis, purvu bruņurupucis, lielais tritons, gludenā čūska, gulbji, pūčveidīgo putnu sugas, baltais stārķis, sikspārņi, ezis, visi susuri, zebiekste, kamenes, meža skudras, parku vīngliemezis.
Zīdītāji ir visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase. No ārējām pazīmēm raksturīgākās ir matu sega (apmatojums), piena dziedzeri, žokļi ar zobiem un ausu gliemežnīcas. Homotermija, dzīvdzemdēšana, mazuļu zīdīšana (no tā arī klases nosaukums)vai izbarošana ar pienu, augsti attīstīta nervu sistēma ļauj zīdītājiem dzīvot ļoti dažādos apstāķlos . Zināmas vairāk nekā 4000 zīdītāju sugu.
Zīdītāju dzīvesvietas. Zīdītāji dzīvo gan mežos un krūmājos, gan atklātās ainavās - stepēs un tuksnešos. Daudzi rokas zemē, citi peld jūrās un okeānos , vēl citi lielu aktībās dzīves daļu pavada gaisā. Pie tipiskajiem meža iemītniekiiem pieder vāveres, Sibīrijas burunduks, caunas, sabulis, vairākums lāču , alnis, meža cūka un citi. Vieni, piemēram vāveres , dzīves lielāko daļu pavada kokos, citi, piemēram sabulis un sibīrijas burunduks, dzīvo gan uz zemes, gan kokos, vēl citi, pimēram alnis, lāči, meža cūka, dzīvo uz zemes, tas ir meža apakšējā stāvā.
Atklāto ainavu – tuksnešu un stepju- iemītnieki ir tādi zālēdāji kā Āzijas kulāns un Tatārijas saiga, dažādi susliki, kāmji un lēcējpeles. No plēsējiem stepēs sastopams pelēkais vilks un rudā lapsa. Tikai nedaudzu sugu pārstāvji rokas un dzīvo zemē. Gandrīz visu dzīvi tur pavada kurmji un akļi. Tie rok alas, veido midzeņus un audzē mazuļus. Pie tipiskiem ūdensdzīvniekiem, kas nekad neiziet uz sauszemes , pieder vaļi. Lielāko dzīves daļu ūdenī pavada roņi, valzirgs.Dienvidamerikas nutrija, bebri un ziemeļamerikas ondatra, dzīvo gan ūdenī, kur atrod barību un slēpjas no vajātajiem, gan uz sauszemes.
Zīdītāju ārējās uzbūves īpatnības. Vairākums zīdītāju ir četrkājaini dzīvnieki. Zīdītāju kājām ir tādi paši nodalījumi, kā abiniekiem un rāpuļiem, taču kājas ir vērstas nevis sāņus no ķermeņa, bet gan novietotas zem tā, tāpēc zīdītāju viduklis ir pacelts virs zemes.…
Bbri, eži, lāči, lapsas, lūši, meža cūkas, seski, meža strupaste, sikspārņi, staltbriedis, meža susurs, vāvere, vilks, pelēkais zaķis.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Suņu klase
Реферат для основной школы2
-
Ziloņi
Реферат для основной школы6
-
Zooloģijas pamati
Реферат для основной школы6
-
Zīdītāju klase
Реферат для основной школы3
Оцененный! -
Čūskas ir ļoti bīstamas un attīstītas plēsoņas
Реферат для основной школы28
Оцененный!