2.pasaules karš ir viens no traģiskākajiem notikumiem visas cilvēces vēsturē. Vairāk kā 60 miljonu cilvēku gāja bojā visā pasaulē. Ziemas karš jeb padomju – somu karš bija tikai pats sākums lielākajam militārajam konfliktam uz zemes. Kaut gan 2. pasaules karš jau bija sācies, īsta karadarbība tika īstenota tikai Ziemas kara laikā.
Mana pētnieciskā darba tēma – Ziemas karš (1939.g. 30. novembris – 1940.g. 14. marts)
Šādu tematu es izvēlējos, jo divdesmitā gadsimta vēstures notikumi man vienmēr ir likušies saistoši. Temats ir saistīts arī ar manas karjeras izvēli, tāpēc esmu nolēmis uzzināt vairāk par Otrā pasaules kara sākumu, izzināt Ziemas kara gaitu un notikumus kas saistīti ar to.
Darba mērķis: iepazīties ar Ziemas kara specifiku un pretrunīgo vērtējumu.
Darba uzdevumi:
1)Veikt avotu un literatūras atlasi un analīzi par Ziemas karu.
2)Veidot vizuālo priekšstatu par Ziemas karu noskatoties videomateriālus.
3)Apkopot savākto informāciju.
4)Salīdzināt padomju laika vēsturnieku viedokļus ar somu un citvalstu vēsturnieku viedokļiem par Ziemas kara izcelšanos.
5)Veidot secinājumus.
Darbs tika uzrakstīts balstoties uz padomju, somu un citu valstu vēsturnieku paustajiem viedokļiem par Ziemas karu. Par pamatu darbam kalpoja amerikāņu vēsturnieka Viljama R. Trotera monogrāfija – Krievu – somu 1939. – 1940.gada Ziemas karš, kurā aprakstīti Ziemas kara būtiskākie cēloņi un svarīgākie notikumi kara gaitā rietumu vēsturnieku skatījumā. Šo tēmu pētījuši arī latviešu vēsturnieki. Izmantoju V. Siliņa un J. Vējiņa darbu „Latvija likteņa gaitās”, Latvijas kara muzeja gadagrāmatu, J. Goldmaņa „Latvijas un pasaules vēsturi”, kā arī dažādu autoru( Šmita U. Godiņa G. u. c. )publikācijas preses izdevumos. 1940. gada „Jaunākajās ziņas” saskāros ar tā laika kara vērtējumu presē. Kaut gan padomju laikā krievu vēsturnieki izvairījās rakstīt par Ziemas karu, tomēr PSRS viedokli guvu no darbiem „Latvijas padomju enciklopēdija”, kā arī no M. Semirjagas raksta „Neslavenais karš”. Somu vēsturnieku viedokļi tika gūti S. Hentiles darbā „Ziemeļvalstu vēsture”, A. Megi „Eiropas tautu hronika”. …
