Ziemassvētku svinēšana un atribūtika Āfrikā

Kas ir Ziemassvētki Ziemassvētki ir ikgadēji svētki, kuros tiek atzīmēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšana, tie ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, atdod savu vietu gaismai. Ziemassvētkus svin no 24. līdz 26. decembrim. Ziemassvētku galvenā tradīcija ir pušķot eglīti, šī ideja ir radusies Livonijā ap 16.gs. un vēlāk izplatījusies pa visu pasauli. Tradicionāli latviešu rotājumi Ziemassvētkos ir egļu zari un rotājumi, kas izgatavoti no putnu spalvām un olām, salmiem, smilgām, augļiem, dārzeņiem un ogām. Mūsdienās tradicionālie egles rotājumi ir Ziemassvētku gaismiņas vai sveces, dažādi rotājumi, vītnes, vizuļi un bumbiņas. Bieži egles virsotnē tiek novietots eņģelis vai zvaigzne, tā simbolizējot Jēzus Kristus dzimšanu Bētlemē. Ziemassvētkos tiek dāvinātas dāvanas, kuras parasti novieto zem eglītes. Lai saņemtu dāvanu bieži vien tiek prasīts noskaitīt dzejoli vai nodziedāt dziesmu. Pieņemts, ka dāvanas nes Ziemassvētku vecītis, saukts arī par Santa Klausu . Mūsdienās Ziemsvētkus pavadām klusi un mierīgi, Taču senajiem latviešiem tie bija līksmības pilni svētki. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst, tāpēc šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemsvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs, kurš simbolizē arklu zemes uzaršanai, kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.