Secinājumi
Darba gaitā tika secināts, ka gan teorētiskajā pamatā, gan praktiskajās darbībās NATO un CSTO ir atrodamas gan līdzības, gan atšķirības. CSTO tika dibināts 40 gadus vēlāk, nekā NATO, tādēļ to dibināšanas cēloņi un attīstības stadijas ir bijuši būtiski atšķirīgi. Tomēr saskatāma līdzība starp to, ka pakāpeniski attīstījušās tieši ar militārām darbībām nesaistītas sadarbības jomas, piemēram, pretterorisma, ieroču tirdzniecības, humanitārās palīdzības, kiberdrošības un miera uzturēšanas funkcijas. Abu organizāciju struktūra ir līdzīga tajos aspektos, ka tās ir starpvaldību institūcijas, ir formāli nodalīts politiskais un militārais bloks, koordinējošais orgāns ir sekretariāts, to vada ģenerālsekretārs, organizācijās darbojas personāls un delegācijas no visām dalībvalstīm, un galvenie lēmumi tiek pieņemti pēc vienbalsības principa. Tomēr NATO ir lielāks apakšorganizāciju un aģentūru skaits, kamēr CSTO ir sadrumstalotāks jau augšējos organizācijas vadības līmeņos. CSTO un NATO formālie un likumiskie pamati ir līdzīgi, abām organizācijām ietverot kolektīvās drošības pantus, kā ietvaros uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uztverts kā uzbrukums visām, un paredzēta kopīga pretreakcija. Tāpat ir uzsvērts ANO normu un starptautisko likumu pārspēks pār šo organizāciju lēmumiem, kā arī pamatmērķis – uzturēt un veicināt mieru un stabilitāti. Tomēr CSTO hartā un līgumā ir ietvertas arī tādas nianses, kas uzsver dalībvalstu suverenitāti, neiejaukšanos iekšējos konfliktos, turpretī nosaka nepieciešamību koordinēt visus ar drošību saistītos ārpolitiskos jautājumus. Savukārt NAT ir precīzāk uzsvērts 5. panta darbības lauks.
Darba otrajā nodaļā tika salīdzināta NATO un CSTO materiālā kapacitāte un praktiskā darbība. Var secināt, ka CSTO ir ievērojami vājāka organizācija, jo tai ir gan daudzreiz mazāks finansējums, gan mazāk cilvēkresursu. Kopumā tas norāda, ka nebūtu iespējams noteikt CSTO kā nopietnu pretinieku NATO, kaut gan teorētiski pastāv attīstības potenciāls. …