Zigmunds Freids

Zīgmunds Freids bieži teica: "Mans galvenais pacients esmu es pats." 1 Personisko pieredzi viņš lieliski izmantoja, pētīdams gan libido, gan Edipa kompleksu. Freids aizdomājas par lietām, kurām ikdienā netiek pievērsta būtiska nozīme, piemēram, pārteikšanās, domas, emocijas, rīcības motīvs vai vakarnakt nelāgi nosapņotais sapnis. Viņš liek uzsvaru uz to, ka visam nav tikai fizioloģisks izskaidrojums, jārok dziļāk- jāanalizē psihe! Savas privātās dzīves norisēs viņš nevēlējās dalīties ar citiem, pret biogrāfiem Freids bija skeptiski noskaņots, jo tie pārāk daudz liekuļojot, apslēpjot vai izskaistinot. Vēlēdamies palikt neatklāts un sagādājot raizes biogrāfiem, Freids bija gatavs pat iznīcināja savus četrdesmit gadu laikā veiktos uzmetumus, vēstules, zinātniskos izrakstus un sava darba manuskriptus. Viņš nav pārāk aukstās domās par dzīves laikā publicētajām biogrāfijām, arī viņa paša uzrakstītais “Pašportrets” ne tikai atklāj, bet arī ko slēpj. Freids norāda:” Lasītājs nav pelnījis, lai viņu priekšā izģērbtos vēl vairāk.”1(7lpp).