Zigmunta Baumana grāmatas "Plūstošā modernitāte" akadēmiskais apskats

3. Nobeigums
Akadēmiskajā apskatā sasniegts darba mērķis – izprast “plūstošās modernitātes” konceptu emancipācijas, individualitātes, laika/telpas, darba un kopienas kontekstā, kā arī izpildīti uzdevumi – iepazīties ar grāmatas saturu un idejām un interpretēt aprakstītās tēmas. Nobeigumā apskatīti citu autoru viedokļi un kritika par grāmatu, kā arī sniegts lasītā vērtējums.
Arī vairākus gadus vēlāk Baumana idejas ir aktuālas un tām piekrīt arī citi pētnieki, piemēram, mūsdienu “vēsturnieks-superstārs” Juvāls Noass Harari (Yuval Noah Harari), kurš norāda, ka skrējiens turpinās. Ja cilvēks vēlas saglabāt kontroli pār savu eksistenci, izvēlēm un nākotni, viņam jāskrien aizvien ātrāk jāatbrīvojas no bagāžas – ilūzijām, it kā “akmenī cirstiem” uzskatiem un pārliecībām (tātad, jāņem līdzi vēl mazāk, nekā Baumana aprakstītajā “ceļojumā”). Tāpat Harari turpina ideju par kopienām – nacionālās kopienas nomaina patērētāju kopienas (Madonnas fani, vegāni, bišu aizstāvji), kas palīdz kopienas locekļiem veidot savu identitāti.
Tomēr Baumana idejas saņēmušas arī kritiku – sociologs Reimods Lī (Raymond Lee) norāda, ka “Plūstošā modernitāte” apraksta tikai pārtikušās šķiras dzīvesveidu un problēmas, jo kurš gan cits var atļauties pārdzīvot par pārāk aktīvu vēlmju apmierināšanu un nebeidzamām iespējām, ja ne cilvēks, kuram ikdienā nav jādomā par to, kā izdzīvot. Arī Harari raksta, ka “racionāls indivīds ir šovinistiska Rietumu fantāzija, kas slavina balto, bagāto vīriešu autonomiju un varu”.
…