Zīmju valoda / Реферат / Социология / ID: 130468

7,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:130468

Автор: Līna Laukubriede (1)

Оценка:

Опубликованно: 04.03.2008.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: 8 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	4
1.	Nedzirdīgo zīmju valodas vēsture	5
2.	Zīmju valoda	6
2.1.	Nedzirdīgo zīmju valodas paveidi	8
2.2.	Pārmetumi zīmju valodai	9
2.3.	Zīmju valoda skolā	11
3.	Manuālās zīmes zīmju valodā	12
3.1.	Manuālo zīmju raksturojums	13
4.	Pārskats par nedzirdīgo zīmju valodas gramatiku. Morfoloģijas aspekts	16
4.1.	Manuālo zīmju gramatiskās klases	16
4.2.	Manuālo zīmju gramatiskās kategorijas	17
4.3.	Priekšmetu pazīmju gramatiskie apzīmējumi	18
4.4.	Darbības, stāvokļa un procesa zīmju gramatiskās nozīmes	18
4.5.	Darbības pazīmes gramatiskās izpausmes	20
4.6.	Nedzirdīgo zīmju valodas zīmes, kas veic vietniekvārdu funkcijas	21
4.7.	Palīgzīmes latviešu NZV struktūrās	22
5.	Pārskats par nedzirdīgo zīmju valodas gramatiku. Sintakses aspekts	24
5.1.	Vienkārši izteikumi NZV struktūrā	24
5.2.	Dažas NZV salikto izteikumu pazīmes	24
5.3.	Nemanuālie līdzekļi NZV struktūrās	25
6.	Valodas mācīšanas pieejas	26
6.1.	Divvalodu- divvalodu pieeja	26
6.2.	Orālā metode	27
6.3.	Pilnīgās komunikācijas metode	28
7.	Nedzirdīgie bērni Latvijā	29
7.1.	Nedzirdīgais bērns apgūst valodu	30
8.	Latvijas nedzirdīgo savienība	32
8.1.	Kur meklēt palīdzību?	32
8.2.	Kultūras centrs „Rītausma”	33
8.3.	Laikraksts „Kopsolī”	34
8.4.	Zīmju valodas centrs	35
8.5.	Komunikācijas centrs	35
9.	Sabiedrības attieksme	36
9.1.	Ko sabiedrība zina par nedzirdību	36
9.2.	Nedzirdīgo kultūras piederība	37
9.3.	Dzirdīgo un nedzirdīgo saskarsme	38
9.4.	Nedzirdīgie sabiedrībā	38
9.5.	Nedzirdīgie kā minoritāte	39
9.6.	Anketu rezultātu apraksts	40
10.	Ieteikumi sarunās ar nedzirdīgajiem	41
	Secinājumi	43
	Izmantotā literatūra	44
	Anotācija	45
	Anotacion	46
	Pielikums	47

Фрагмент работы

Komunikācija ir informācijas apmaiņas un savstarpējo attiecību veidošanas process. Komunikācija pieder pie cilvēku pamatvajadzībām. Dabiska, sabiedrībā vispārpieņemta komunikāciju sistēma ir valoda. Tomēr ir cilvēki, kuriem ir ierobežotas iespējas savstarpējās saziņas procesā lietot mutvārdu runu. Viņi informācijas apmaiņai parasti izmanto vizuālo valodu, t.i., nedzirdīgo zīmju valodu (NZV).
Mūsdienās NZV tiek uzskatīta par nozīmīgu nedzirdīgo kopienas kultūras sastāvdaļu. Mēs vēlējāmies ielūkoties šajā kultūras sadaļā, kas, mūsuprāt, lielākajai sabiedrības daļai ir nezināma. Tā kā mūsu skolā ir iespējas apgūt vairākas svešvalodas, mēs nolēmām izpētīt arī šīs kopienas valodu un kultūru.
Mērķis: pierādīt hipotēzi, ka zīmju valoda ir unikāla valoda, kas ir nedzirdīgo kultūras sastāvdaļa.
Uzdevumi:
1. izpētīt latviešu nedzirdīgo zīmju valodu, tās kultūru, veidus, zīmju izmantojumu un gramatisko struktūru;
2.aplūkot problēmas, ar kādām jāsaskaras nedzirdīgajiem cilvēkiem mūsdienu sabiedrībā;
3.izveidot aptauju ar kuras palīdzību noskaidrot sabiedrības viedokli par zīmju valodu un nedzirdīgajiem cilvēkiem.
Darbā esam iekļāvušas informāciju par zīmju valodas vēsturi, latviešu NZV veidiem, gramatisko struktūru. Kā arī informāciju par nedzirdīgajiem cilvēkiem mums apkārt, to, kādas iespējas gan mums, gan pašiem nedzirdīgajiem iegūt palīdzību.
Ar savu pētniecisko darbu mēs vēlamies ikvienam interesentam nodrošināt iespēju paplašināt zināšanas par latviešu NZV.

1. Nedzirdīgo zīmju valodas vēsture

Zināšanu kopums par Nedzirdīgo zīmju valodas struktūru un funkcijām ir veidojies ilgstošu pētījumu rezultātā. Sākotnēji izpētes process bija saistīts ar mīmikas metodes ieviešanu bērnu ar dzirdes traucējumiem izglītības sistēmā 18.gs. Francijā. Šīs metodes pamatlicējs Š. M. de Lepē (Ch.- M. de L’Epee) un viņa sekotāji C. A. Sikārs (C.-A. Sicard) un R. A. Bebians (R.- A. Bebian) valodas mācīšanai nedzirdīgajiem bērniem izmantoja NZV gramatiku. Tomēr netika adekvāti novērtēti minētās zīmju valodas sistēmas gramatisko nozīmju izteiksmes līdzekļi.
Līdzīgi idejas ietekmēja NZV izpētes procesu arī 19. gs. un 20. gs. Tad tika izmantoti tradicionālās gramatikas līdzekļi, tāpēc pētnieku uzmanības centrā atradās manuālo zīmju gramatisko formu sistēma. Pētījumu autors apvienoja secinājumus par to, ka manuālo zīmju un vārdu gramatisko formu veidošanas likumsakarības ir atšķirīgas. Īpaši tas attiecas uz valodām ar bagātu gramatisko formu veidošanai izmantoto līdzekļu sistēmu, kādu praktiski nav NZV zīmēm. Analizējot NV gramatikas elementus, netika ņemtas vērā iespējas izteikt valodas gramatiskās nozīmes ar NZV raksturīgajiem līdzekļiem.…