Zināšanu ģenerēšana

Organizācijas ģenerē un lieto zināšanas, jo bez zināšanām tās nespētu sevi organizēt un attīstīties. Zināšanu ģenerēšana izpaužas specifiskās aktivitātēs, kuras uzņēmumi veic, lai palielinātu savu zināšanu krājumu.

Zināšanu ģenerēšana sastāv no piecām galvenām sastāvdaļām:
Zināšanu iegūšana
Resursu izdalīšana
Nozaru sapludināšana
Pielāgošanās
Zināšanu tīkli

Zināšanas nav obligāti jāģenerē no jauna – tās var nopirkt, izīrēt speciālistus zināšanu iegūšanai vai arī nozagt citu idejas un izgudrojumus, kā saka teiciens „nozagts ir puse no darba”. Kompānijas aizvien biežāk pārpērk citus uzņēmumus, lai iegūtu to produktus, darbiniekus un zināšanu krājumu. Vissvarīgākās parasti ir zināšanas, kā piemēram IBM nopirka Lotus Notes par 3,5 miljardiem dolāru, kaut gan produkta vērtība bija tikai 250 miljoni, tomēr IBM maksāja par zināšanām. Cilvēku zināšanas un spējas bieži ir svarīgākas par viņu jau izveidotajiem produktiem. Tomēr kompānijām, kas pārņem citas, ir grūti novērtēt zināšanas pirms pirkuma. Tās nevar ne izmērīt, ne arī noteikt iznākumu, kas pēc pirkuma.
Zināšanas var arī izīrēt – noalgot speciālistus vai to grupas. Tas var arī izpausties kā finansiāls atbalsts universitātei vai izpētes institūcijai pretī saņemot ekskluzīvas tiesības izmantot pētnieciskos rezultātus komerciālos nolūkus, vai vismaz zināmu kontroles daudzumu pār tiem. Uzņēmumi kas noalgo speciālistus uz vienu dienu vai nedēļu bieži vien centīsies „izspiest” maksimāli daudz informācijas pēc iespējas īsākā laikā, taču bieži vien speciālisti atzīst, ka kompānijas uzdod par maz jautājumus un palaiž garām daudz svarīgas informācijas.…