Jau kopš cilvēces pirmsākumiem cilvēki ir uzdevuši sev jautājumu „Kas ir cilvēks?” Kad radās pirmās zinātnes, šo jautājumu centās risināt filozofija, vēlāk arī psiholoģija, socioloģija, medicīna. Taču pārējas zinātnes – fizika, matemātika, ķīmija – šai problēmai nepievērš gandrīz nekādu uzmanību. Šī referāta mērķis ir noskaidrot, kāpēc ar cilvēka prāta izpēti vairāk saistītas humanitārās zinātnes, bet dabaszinātnes šo jautājumu gandrīz nemaz neuzskata par vērā ņemamu, kaut gan, attīstoties kvantu fizikai, rodas arī tendence dabaszinātnēm dažos jautājumos saplūst ar humanitārajām zinātnēm. Referātā apskatīts cilvēka prāta skaidrojums no eksakto zinātņu viedokļa un problēmām, kas rodas, mēģinot analizēt apziņu kā dabaszinātņu izpētes objektu. Tiek apskatīts arī kādu ieguvumu dabaszinātnēm spētu dot dziļāka cilvēka prāta darbības izpratne.
Referātā apskatīta vēl kāda ar cilvēka apziņu saistīta tēma, kas sākotnēji var likties mazsvarīga – sapņi. Cilvēki mēdz piedēvēt sapņiem dažādas neparastas īpašības – saistību ar mitoloģiju, parapsiholoģiju, ekstrasensorām sajūtām. Izrādās, ka daudzus sapņu aspektus var izskaidrot tīri zinātniski, atmetot visu mistisko (bet nenoliedzot, ka tam ir nozīme). Šajā darbā aplūkota kāda ļoti neparasta sapņu forma – apzinātie sapņi, kas paver jaunas iespējas, ja vien šo parādību uztver nevis kā kaut ko parapsiholoģisku vai „novirzi no normas”, bet gan cenšas zinātniski izskaidrot šī fenomena būtību un praktisko nozīmi.…