Zinātnes attīstības perspektīvas Latvijā

SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka lielākā problēma ir tā, ka visu laiku Latvijā centās attīstīt zinātnes materiālo bāzi. Lielā mērā, izmantojot struktūrfondus, tas arī izdevās, bet sāka veidoties situācija, ka nav cilvēku, kuri ar to bāzi strādātu. Tā ir liela problēma, ka Latvijā nespēj vienlaikus nodrošināt infrastruktūru, iekārtas un darbiniekus.
• Zināšanas un inovācija ir Latvijas galvenie resursi valsts attīstības mērķu sasniegšanai.
• Zinātne un pētniecības attīstība ir cieši saistīta ar inovācijas politiku attiecīgajā valstī. Inovācijas politika attiecas uz dažādiem pasākumiem, kurus veic valsts, reģiona, pilsētas un vietējā administrācija, lai attīstītu inovācijas sistēmas un visa veida darbības šajās sistēmās.
• Šobrīd ir spēka esoši valdībā apstiprināti seši prioritārie virzieni zinātnē 2014.-2017. gadam. Tie ir “Vide, klimats un enerģija”, “Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas”, “Sabiedrības veselība”, “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana”, “Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība” un “Letonika”.
• Viens no galvenajiem zinātnes attīstības mērķiem Latvijā ir izveidot stabilu pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu.
• Zinātnes sektors Latvijā šobrīd saskaras ar pietiekoši nopietnām problēmām, un galvenais šo problēmu cēlonis ir nepietiekams finansējums zinātnes sektoram.
• Latvijas zinātnē un ar to saistītajā saimniecībā ir divas fundamentālas problēmas. Pirmā no tām ir saistīta ar zinātnieku sadarbošanās spēju un komunikāciju ar sabiedrību, bet otrā - ar zinātnes produkcijas uzskaiti.
• Viens no galvenajiem zinātnes attīstības virzieniem Latvijā ir saistāms ar izglītības sistēmas pilnveidošanu. Šo izaicinājumu risināšanai nepietiek tikai ar budžeta vietu skaita palielināšanu, ir nepieciešami uzlabojumi izglītības sistēmā kopumā, tostarp attīstot radošo domāšanu un sekmējot radošo partnerību attīstību visos izglītības līmeņos.
…