Zinātniskā pētījuma metodes jēdziens
Ne visas zināšanas var uzskatīt par zinātniskām, piemēram, nevar uzskatīt par zinātnisku to informāciju, ko cilvēks iegūst, pamatojoties uz vienkāršu vērojumu – šai informācijai cilvēka dzīvē ir liela loma, taču tā neatklāj parādību būtību, to savstarpējo sakaru, kas ļautu izskaidrot, kādēļ konkrētā parādība norisinās tieši tā un ne citādi, paredzēt tās tālāko attīstību.
Zinātnes realizācijas un attīstības forma ir zinātniskais pētījums – viens no izziņas darbības veidiem, parādību un procesu izpēte, to ietekmējošo faktoru, analīze, kā arī šo parādību un procesu mijiedarbības izpēte ar mērķi maksimāli efektīvi iegūt pārliecinoši pierādītus, zinātnei un praksei nozīmīgus risinājumus. To raksturo oriģinalitāte, objektivitāte, atkārtojamība, pierādāmība, precizitāte1. Galvenais zinātniskās izziņas produkts – jaunas zināšanas – katrā konkrētā gadījumā ir atsevišķa pētījuma rezultāts, kura gaitā tiek risināts noteikts zinātniskais uzdevums2.
Zinātniskam pētījumam jābūt radošam, t.i., virzītam uz jaunu, līdz šim nezināmu vērtību radīšanu, jaunas, nozīmīgas informācijas iegūšanu. Zinātniskā pētījuma radošais gars izpaužas apstāklī, ka tā pamatrezultāti ir jauna informācija, jauni, līdz šim nezināmi fakti, parādības, atklājumi, risinājumi u.tml. Katru jaunrades uzdevumu risina ar noteiktiem metodiskiem līdzekļiem, kas radošajai domāšanai nodrošina mērķtiecību un efektivitāti. Izvērstu metodisko paņēmienu sistēmu, kas konkretizēta noteiktam nolūkam, sauc par metodi.…