Dzīvība ir radusies ūdenī pirms simtiem miljonu gadu. Pirmās dzīvās būtnes bija sīki, mikroskopiski augi. Daži no tiem sāka savā uzturā izmantot citus augus un tā pārtapa pirmajos dzīvniekos. Laikam ritot dzīvnieki un augi ļoti lēni pārveidojās. Nedaudziem jūras dzīvniekiem izveidojās mugurkauls, un tā radās pirmatnējās zivis. Tām izauga spuras un attīstījās žaunas elpošanai. Dažām zivīm bija arī plaušas. Nedaudzas zivis varēja arī lēni pārvietoties pa sauszemi.
Zivju klasi iedala kaula zivīs un skrimšļa zivīs. Skrimšļa zivīm skelets ir veidots no skrimšļa zivīm skelets ir veidots no skrimšļa, tām nav kaula zvīņu un žaunu vāku ir tikai žaunu spraugas. Skrimšļa zivis ir haizivis un rajas. Kaula zivīm skelets un zvīņas ir no kaula, tām žaunas sedz žaunu vāki.
Gandrīz visas zivis patstāvīgi dzīvo ūdenī – gandrīz visās ūdenstilpēs, kas atrodas uz zemes, gan okeānos, gan jūrās, gan upēs, ezeros, pat augstkalnu avotos un pazemes alu ūdeņos. Zivis ir piemērojušās dzīvei ūdenī. Tām ir plūdlīnijas forma, lai varētu vieglāk šķelt ūdeni, zivs ķermeņa virsma ir gluda, bez izciļņiem, arī galvas virsma ir gluda, kas nerada ūdens pretestību. Zvīņas ir klātas ar gļotām, lai vieglāk pārvietotos un aizsargātu zvīņas, spuras arī lai pārvietotos pa ūdeni, žaunas, lai uzņemtu skābekli no ūdens. Pasaulē zināmas aptuveni 25000 zivju sugas.
Mums zināmo temperatūru diapozons ir ļoti liels – no daudziem tūkstošiem grādu uz saules un citām zvaigznēm līdz aukstumam, kas tuvs absolūtajai nullei kosmiskajā telpā. Zemes biosfēras apstākļos starpība starp maksimālām un minimālām temperatūrām ir daudz mazāka un nesasniedz pat dažus simtus grādu. Vēl daudz mazākā intervālā, kas mērāms ar dažiem desmitiem grādu, spēj augt, attīstīties un vairoties vairums mums pazīstamo dzīvo būtņu. Dažiem organismiem šis diapozons ir pat šaurāks. Ūdens vidē temperatūras svārstības izpaužas daudz mazāk nekā atmosfērā; kas saistīts ar augstu ūdens īpatnējo siltumietilpību. Augšējā robeža lielajam vairumam zivju sugu ir +400C, tāpēc tādas zivis, kas dzīvo Kalifornijas karstajos avotos ap +500C temperatūrā, jāuzskata par retiem izņēmumiem. Apakšēja robeža tuva ūdens sasalšanas temperatūrai; tādas temperatūras panes ievērojami lielāks daudzums sugu. Pie tām pieder it īpaši menca, kuras nārsts nav norisināties temperatūrā, kas tuva nullei.
Temperatūras ietekme uz zivju organismu ir divējāda. Pirmām kārtām tā ir tieša iedarbība, kas it īpaši būtiska zivīm kā dzīvniekiem ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru ir taigai par 0.5...10C augstāka nekā vides temperatūra. Ņemot vērā, ka vielu maiņas procesus organismā galvenokārt kontrolē fermenti, kuru aktivitāte stipri atkarīga no temperatūras, vides temperatūras ar vielu maiņas intensivitāti kļūst acīm redzams. …
