Zivju ķīmiskais sastāvs

Visu veidu zivis ir bioloģiski vērtīgi produkti, kas cilvēka organismu apgādā ar olbaltumvielām, taukiem, A un D vitamīniem un jodu, kā arī ar kalciju un fosforu, kuru attiecība nodrošina labu zivju produktu asimilējamību cilvēka organismā. Zivs ķermenī sastopami vairāk nekā 60 ķīmiskie elementi: O, H, C, N, Ca, S, P, K, Mg, Na, Cl, Cu, Br, J u.c. elementi. Zivju ēdieni organismā labi izmantojas, jo zivju saistaudi sastāv no nestabilas saistaudu olbaltumvielas – kolagēna, kas termiskās apstrādes laikā uzbriest. Tāpēc zivju audi termiskās apstrādes laikā nekļūst blīvi un gremošanas fermenti tos samērā viegli sadala. Dzīvās zivis ir bioloģiski visvērtīgākais produkts. Vieglāk un ilgāk uzglabājamas ir saldētas zivis. Ja saldētas zivis pareizi atlaidina, tad to uzturvērtība gandrīz vai neatšķiras no atdzesētu zivju uzturvērtības. Veselas zivis atlaidināšanas laikā no uzturvielu zudumiem pasargā āda un zvīņas. Termiski apstrādātu zivju, tāpat kā gaļas sagremošana prasa no mūsu organisma samērā lielu enerģijas patēriņu. Zivju gaļa ir viegli sagremojama, jo tajā ir maz saistaudu. Tomēr zivis ir labs olbaltumvielu, polinepiesātināto taukskābju un joda avots, it īpaši jūras zivis (laši, foreles, sardīnes, skumbrijas), tāpēc tām jābūt mūsu ēdienkartē vismaz 1 – 2 reizes nedēļā, 200g zivs filejas nosedz par 70% olbaltumvielu cilvēka dienas normu.