Šajā kursa darbā esmu nolēmis padziļināti apskatīt graudkopības audzēšanas iespējas, jo saimniecība, kura tiks analizēta manā kursa darbā pieder maniem vecākiem un tā nodarbojas tieši ar šo lauksaimniecības nozari, tādēļ arī mana nākotne būs saistīta ar Z/s „Pīlādži”, kura atrodas Saldus rajona Zirņu pagastā. Šī darba mērķis ir izanalizēt pētāmo saimniecību, lai rastu priekšstatu par saimniecībā notiekošajām darbībām.1. Valsts politika graudaugu audzēšanā
Latvijas lauksaimniecības politikas mērķi un to īstenošanai nepieciešamie uzdevumi ir definēti koncepcijās, likumos, Ministru kabinetu noteikumos, Zemkopības ministrijas rīkojumos, valsts programmās. Šie normatīvie akti kopumā veido Latvijas lauksaimniecības politikas tiesisko pamatu.
Lauksaimniecības ražotāju ienākumu atbalsta politiku veido:
Tirgus cenu atbalsts;
Ienākumu tiešais atbalsts.
Ar tirgus cenu atbalstu ražotājam lielākus ienākumus valsts nodrošina, uzturot tirgū salīdzinoši augstākas cenas. Šo pasākumu galvenokārt finansē patērētājs tieši, pērkot tirdzniecībā esošos produktus.
Ienākumu tiešo atbalstu ražotājiem valsts sniedz, veicot tiešas izmaksas pēc kritērijiem, kas ar ražošanas un tās apjomiem var būt saistīti tieši vai pastarpināti.
Arvien pieaugošāku nozīmi iegūst ienākumu tiešā atbalsta pasākumi, ko var formulēt daudz precīzāk.
Lauksaimniecības ārējās tirdzniecības politika sevī ietver;
Muitas barjeras;
Brīvās tirdzniecības līgumus;
Iestāšanos PTO.
Cenu atbalsta politikas iekšējā tirgus daļu valsts organizē ar intervences palīdzību un labības tirgus regulēšanu.
Graudkopība Latvijā tradicionāli ir viena no nozīmīgākajām augkopības nozarēm. Pēdējo 15 gadu laikā graudaugu platības samazinās vairāku iemeslu dēļ- straujas graudu iepirkuma cenas krituma, lopkopības produkcijas ražošanas, kā arī patērētāju pirktspējas un patērētāju skaita samazināšanās dēļ. Latvijas tirgum gadā ir nepieciešami ap 2 miljoni tonnu graudu.…
