Secinājumi
1. Ņemot vērā, ka aptaujātie studentu veidos nākotnes mediju saturu, nav pamats uztraukumam, jo rezultātos nav manāmas pārsteidzošas pārmaiņas, ņemot vērā to kā gadu laikā ir pieņemt kā būtu jāstrādā žurnālistiem.
2. Žurnālistu īpašības, kuras izceļas un, kuras žurnālistikas studenti uzskata par būtiskām ir kritiskā domāšana, māka pasniegt informāciju saprotami, spēja noskaidrot aktuālo informāciju un zinātkāre par notikumiem un cilvēkiem.
3. Latvijas žurnālistikas studenti par svarīgāko žurnālista lomu uzskata informācijas pārbaudītāju, bet jau Latvijas mediju vidē strādājošie žurnālisti to min tikai kā trešo svarīgāko lomu.
4. Žurnālistikas studentu viedokļi par mediju politiskajiem modeļiem iegūtajos datos neparāda kāda konkrēta modeļa īpašību dominēšanu, bet konkrētos aspektos parādās iezīmes starp demokrātiski kooperatīvo mediju modeli un liberālo mediju modeli.
5. 86% no žurnālistikas studentiem uzskata, ka žurnālistiem vajadzētu stādāt sabiedrības labā, konkrētais viedoklis atbilst liberālā mediju modeļa principiem.
6. Saistībā ar demokrātiski kooperatīvo modeli, diezgan bieži studentu izvēlējās atbildes, kas atbilst šim modelim saistībā ar to, ka valstij daļēji būtu jāietekmē mediju saturs, tai skaitā ar likumiem.
7. Pēc žurnālistikas studentu viedokļa var secināt, ka mediju finansējumu daļēji būtu jānodrošina valstij un daļēji to būtu jāpelna pašiem medijiem ar reklāmu vai abonentmaksu.
8. Žurnālistikas studentu atbildes minimāli tika saistītas ar polarizēto plurālisma modeli, kas ir pozitīvi, jo tādā veidā pastāv minimāla iespēja, ka žurnālisti nākotnē vēlētos mediju pārvērst par tādiem, kur valstij ir liela vara pār medijiem.
…