SECINĀJUMI
1. Šajā nozarē ir ļoti maza konkurence, jo daudzi zvejnieki, likvidēja savus kuģus, dēļ tā, ka netika palielinātas zivju nozvejas kvotas; iepirkuma cena no pārstrādātājiem bija ļoti zema; tādēļ ar šādu uzņēmējdarbības veidu, kā svaigo zivju tirgošana, no klāja ir ļoti izdevīga gan uzņēmējam, gan arī klientiem, kas iegūst lētāku produkciju.
2. Latvijas uzņēmumau stiprā puse ir zivju kvalitāte; interesi pircējos rada uzņēmuma savlaicīga piegāde, svaigas zivis, un zemas cenas.
3. Piešķirtās zvejas kvotas ir nepietiekama Latvijas piekrastes zvejniekiem, lai zvejnieki gūtu peļņu, ar kuras palīdzību varētu attīstīt savu tehniku stāvokli, zvejas tīklu iegādi u.c. lietas , kas ir nepieciešamas, lai sekmīgāk veiktu zivju nozveju.
4. Kopumā jāsecina, ka mūsu zvejniekiem ir gandrīz neiespējami sameklēt papildu zvejas iespējas, jo tās lielākoties visur jau ir sadalītas un jaunpienācējus neviens negaida, tādēļ ir jācenšas ar šiem resursiem ,kas ir iegūt maksimālu izdevīgumu.
PRIEKŠLIKUMI
1. Zivsaimniecības pārvaldei kopā ar visiem zvejniekiem, ir jārisina problēmas par zivju kvotām, ir jāizstrādā priekšlikumi par to , cik ir nepieciešamas kvotas, cik lielai flotei, lai uzņēmēji turpinātu savu darbu, nevis „sagrieztu kuģus”.
2. Jaunājiem uzņēmumiem, kuti nodarbojas ar rūpniecisko nozveju jūrā vai ezerā nepieciešams turpmākajos plānot tehnoloģisko iekārtu iegāde, t.i. IT tehnoloģiju iegāde, eholotu iegāde, lai sekmīgāk, varētu zvejot jūrā, nosakot iespējamos zivju kustības virzienus.
3. Jāpārskata Zivju resursu atražošanas valsts programma 2001.-2010. g., jo tajā minētie pasākumi ir daudzējādā ziņā neatbilstoši reālajai situācijai - it īpaši attiecībā uz atsevišķu zivju sugu atražošanu un krājumu papildināšanu, jo tajā paredzētās darbības visvairāk ir orientētas uz "saimnieciski vērtīgām zivīm" un zivīm kā tirgus produktu, nevis uz zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu valstī.
…
