Galvenais secinājums ir tas, ka RTU iespējas un draudi ir visvairāk atkarīgi nevis no reālas nākotnes situācijas, bet gan no SWOT matricas sastādītāja spējas paredzēt nākotni. Ja pieņem, ka pārdabiskās spējas gaišredzībā nepiemīt nevienam reālam cilvēkam, tad galvenais SWOT iespēju un draudu analizatora talants ir fantāzija. RTU vadībai ir jārēķinās, ka notikumi, kurus SWOT matricas veidotājs ir atzīmējis kā maz iespējamus, visdrīzāk nenotiks (gluži kā finanšu tirgus lēcieni, kurus modeļi paredz kā 10 sigmu notikumus (reiz miljards gados), kas notiek katrus 10 gadus finanšu krīžu laikā) un tādēļ ir jākoncentrējas uz notikumiem, kuru varbūtība ir novērtēta ar 4 un augstāk ballēm. Notikumi, kurus nav paredzējis neviens, pat SWOT matricas veidotājs, ir jāignorē, kā nereālistiski. Kāda jēga draudu matricā iekļaut tādus notikumus kā „teroristi ielido ar nolaupīto lidmašīnu mūsu galvenajā ofisā”? Tādi notikumi ir nereālistiski.
Tādēļ galvenās iespējas, ko RTU vadībai ir jāapsver ir valdības rīcība – piemēram, veicot SWOT matricas analīzi, kas būtu ļoti pievilcīga RTU; vai konkurējošo privāto universitāšu slēgšana.
Galvenie RTU draudi ir saistītas ar konkurējošiem uzņēmumiem un to veiksmīgo darbību. Īpaši bīstama ir situācija, kad konkurējošās universitātes veic savas SWOT matricas un to veidotāji ir lasījuši daudz vairāk Kotlera nekā RTU SWOT matricas sastādītāji.…
