Kodolspēki
Spēkus, kuri darbojas starp nukloniem, nodrošinot kodola stabilitāti, sauc par kodolspēkiem.
Kodolspēku būtiskākās īpašības:
visintensīvākie mijiedarbības spēki dabā;
2) tuvdarbības spēki – tie sāk darboties, ja attālums starp nukloniem samazinās līdz 10-15 m;
3) nav atkarīgi no elektriskā lādiņa;
4) kodolspēki ir piesātināti – katrs nuklons kodolā ir saistīts tikai ar tuvākajiem nukloniem, nevis ar visiem pārējiem kodolā ietilpstošajiem;
5) kodolspēki ir apmaiņas spēki – tie rodas nukloniem nepārtraukti apmainoties ar virtuālām elementārdaļiņām - π mezoniem.
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte ir patvaļīga nestabilu atomu kodolu pārvēršanās citu atomu kodolos, izstarojot vienu vai vairākas daļiņas.
A. Bekerels 1896.g. atklāja urāna radioaktivitāti
Radioaktivitāte
Mūsdienās ir pazīstami ap 40 ķīmisko elementu, kuriem piemīt dabīgā radioaktivitāte. Radioaktivitāti, ko novēro dabā eksistējošiem atomu kodoliem, sauc par dabīgo radioaktivitāti. Kodolu reakcijās radušos kodolu radioaktivitāti sauc par mākslīgo.
…
