-
O.Konta un H.Spensera sabiedrības stratifikācija
Оцененный!
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
H.Spensers | 4 | |
O.Konts | 6 | |
Salīdzinājums | 8 | |
Nobeigums | 10 | |
Literatūras saraksts | 11 |
Savā darbā es izvēlējos salīdzināt divu sociologu Ogista Konta un Herberta Spensera uzskatus par sabiedrību. Es izvēlējos salīdzināt šo autoru idejas par sabiedrību tāpēc, ka tās man liekas interesantas. Kā piemērām, pats termins „sabiedrība” cēlies no latīņu vārda, kurš nozīmē kopību, savienību, sabiedrību. Vārda saknē atklājās cieša saistība starp cilvēkiem – sabiedrotais, dalībnieks, biedrs. Sabiedrības jēdzienu lieto daudzas zinātnes, bet to vidū nav vienprātības par šī jēdziena saturu. Man radās interese par to, kā šo jēdzienu interpretē abi šie autori.
H.Spensers ir sabiedrības un organisma līdzības atzinējs. Tam sabiedrības pamatā ir sadarbība, atsaucība un atbalsts. Sabiedrības rašanos nosaka evolūcijas likums. Herberta Spensers uzskatīja organismu par neskaitāmi daudzu šūniņu sakopojumu, šīs daļiņas pašas ir mikroorganismi. Spensers uzskatīja, ka pirmatnējā sabiedrība ir līdzīga polipu kolonijai. Starp cilvēkiem, sakarība ir ļoti vāja. Jo vairāk šāds organismu apvienojums pieaug un komplicējas, jo ciešāka top daļu sakarība, līdz beidzot mazās daļiņas nonāk pilnīgā atkarībā no veselās vienības.…
H.Spensers ir sabiedrības un organisma līdzības atzinējs. Tam sabiedrības pamatā ir sadarbība, atsaucība un atbalsts. Sabiedrības rašanos nosaka evolūcijas likums. Herberta Spensers uzskatīja organismu par neskaitāmi daudzu šūniņu sakopojumu, šīs daļiņas pašas ir mikroorganismi. Spensers uzskatīja, ka pirmatnējā sabiedrība ir līdzīga polipu kolonijai. Starp cilvēkiem, sakarība ir ļoti vāja. Jo vairāk šāds organismu apvienojums pieaug un komplicējas, jo ciešāka top daļu sakarība, līdz beidzot mazās daļiņas nonāk pilnīgā atkarībā no veselās vienības. Sabiedrības iekārtā noslāņojumi veidojas tāpat, kā dzīvnieku organismā šūniņu grupējums sasaistīts audos. Dzīvnieku organisms ir viena ārējā šūniņu kārtu, ektodermu-tās uzdevums ir vai nu ļaut iedarboties uz organismu ārējai videi – ūdenim, gaisam u.c.