Patērētāja vajadzības apzināšanās var rasties no dažādiem apstākļiem un ietekmēm:
Patērētāja iepriekšējās pieredzes;
Patērētāja raksturojuma;
Patērētāja motīviem;
Apkārtējās vides ietekmes (kultūra, sociālā piederība);
Mārketinga stimuliem.
Vajadzības apzināšanās parāda būtisku atšķirību starp patērētāja pašreizējo situāciju un kādu vēlamu mērķi, piemēram, vēlme pēc stilīgāka apģērba. Šāda vēlme liek darboties motivācijai. Vajadzības apzināšanās veido tādas priekšrocības, kādas patērētājs meklē zīmolā. Vēlamās priekšrocības un attieksme pret zīmolu nosaka patērētāja psiholoģisko komplektu.
Patērētājs sāk apzināties savu vajadzību tad, kad parādās būtiskas atšķirības starp tā pašreizējo stāvokli un kādu vēlamo sev stāvokli. Šī atšķirība veido spiedienu uz patērētāju un modina vēlmi darīt kaut ko lietas labā.
Visiem zināmais Maslovs atklāja, ka patērētāji vispirms ir ieinteresēti apmierināt viszemāko vajadzību līmeni pirms apmierināt nākamo. Kad zemākais līmenis ir apmierināts, patērētājs ir gatavs apmierināt augstāka līmeņa vajadzības. Nepiepildītās vēlmes liek patērētājam darboties. Maslovs noteica 5 vajadzību līmeņus:
Psiholoģiskās (ēdiens, ūdens, pajumte);
Drošības (aizsardzība, stabilitāte)
Sociālās (draudzība, piekrišana)
Ego (prestižs, veiksme);
Pašpilnveidošanās.
…
