1. Vadības stili, to veidi.
Šajā nodaļā mans mērķis ir analizēt vadības stilu teorijas. Apskatīšu iezīmju teoriju, K.Levina (K.Lewin) līderības tipoloģiju, Ohaijo universitātes pētījumi, R.Likerta (R.Likert) četru sistēmu vadības modelis, V.Vruma (V.Vroom) lēmumu pieņemšanas modelis, F.Fīdlera (F.Fiedler) līderības teoriju un harizmātisko līderības teoriju.
Vispirms aplūkošu pašu jēdzienu vadības stils. Vadības stils – “konkrētajam līderim (vadītājam) tipiskā paņēmienu, metožu sistēma, ar kuras palīdzību viņš iedarbojas uz saviem sekotājiem (padotajiem), ietekmē viņu sociālo uzvedību.” , vai arī “vadības stili – lēmumu pieņemšanas un padoto ietekmēšanas sistēmas, ko izmanto vadītāji.”
Vadības stils ir ciešā kontekstā ar vadītāja jeb līdera jēdzienu. Dažādā literatūrā vadītājs jeb līderis tiek aplūkots dažādos aspektos, t.i., citi autori šos jēdzienus redz kā divus dažādus (B.Parigins (Б.Парыгин)), savukārt citi (F.Fīdlers (F.Fiedler)) uzskata, ka līderis – “tas ir indivīds grupā, kuram ir uzdevums vadīt un koordinēt grupas darbību vai tas, kurš norīkotā līdera trūkuma gadījumā nes galveno atbildību par viņa darba izpildi. Šajā gadījumā līderis un menedžeris – vadītājs ir gandrīz pilnīgi sinonīmi.” “Var runāt arī par “vadītājiem līderiem”.” Tāpēc turpmāk es runāšu par līderi jeb vadītāju kā par vienu un to pašu. …
