-
Patērētāju motivēšana un vajadzības
Psiholoģija ir zinātne, kas pēta psihiskas parādības un izmanto iegūtās zināšanas, lai izkoptu cilvēku spējas un darītu viņus apmierinātus ar dzīvi. Tās vēstures sākumi meklējami antīkajā filozofijā, Platona un Aristoteļa mācības ietekmē. Platons uzskatīja, ka cilvēkā mājo nemateriāla būtne, kas nosaka tā dzīvi, līdz mūža galam, bet pēc tam pamet ķermeni un dodas uz „ideju pasauli”. Psiholoģijas zinātnes vēsture sākās ar 1879.gadā, kad vācu filozofs un vienlaikus arī psihologs Vilhelms Vunts (1832 – 1920) Leipcigā nodibināja pirmo eksperimentālās psiholoģijas laboratoriju. Savukārt kā psiholoģijas galvenos uzdevumus var iedalīt - aprakstīt cilvēka izturēšanos, saprast šīs izturēšanās nozīmi un cēloņus, saprast cilvēka psihiskās darbības un attīstības likumsakarības, Izprast dažādu faktoru (apkārtējās vides, iedzimtības un citus faktorus) ietekmi uz cilvēka psihi, balstoties uz atklātām likumsakarībām, mēģināt prognozēt cilvēka psihes reakciju uz dažādiem stimuliem, noskaidrot cilvēka uzvedības un psihisko procesu ietekmēšanas vai mainīšanas iespējas.
Nozīmīgs faktors veiksmīgā mārketinga stimulu izvēlē ir psiholoģiskas zināšanas par pircēju rīcību ietekmējošām vajadzībām, motīviem un motivācijām. Cilvēku aktivitāšu iemeslu pētījumiem pamati tika likti jau senatnē. Gan Aristotelis, gan Demokrīts, Lukrēcijs, Platons un Sokrāts runāja par vajadzību kā “dzīves skolotāju”. …
Psiholoģija ir zinātne, kas pēta psihiskas parādības un izmanto iegūtās zināšanas, lai izkoptu cilvēku spējas un darītu viņus apmierinātus ar dzīvi. Pirmo reizi terminu motivācija pielietoja A.Šopenhauers XX gadsimta sākumā. Kopš tā laika šis termins tiek lietots psiholoģijā, lai paskaidrotu cilvēku rīcību iemeslus. Vēlākajos gados, apskatot cilvēku motivāciju kā psiholoģisku fenomenu, zinātnieki saskārās ar daudzām grūtībām. Pirmkārt – neskaidrību terminoloģijā. Termini motīvi un motivācijas bieži tiek lietoti kā sinonīmi. Formulējums motivācija pat tiek lietots biežāk un labprātāk, jo ar to var saprast visas cilvēku un dzīvnieku rīcības un aktivitātes un to rašanās iemeslus. Motivāciju saista ar vajadzībām un motīviem, ar cilvēka pasaules uzskatiem, priekšstatiem par sevi, personības īpatnībām, funkcionālo stāvokli, pārdzīvojumiem, ar zināšanām par apkārtējo vidi, tās izmaiņu prognozēm, ar gaidāmo seku prognozēm un citu cilvēku vērtējumu. Motīva jēdziens ( no latīņu valodas movere – iekustina, iestumj ) ir daudzveidīgs. Motīvi var būt vajadzības, tieksmes, slieksmes, noslieces, ievirzes, ideāli.
