Ētika
Ētika ir mācība par morāli un tā ir viena no filozofijas disciplīnām. Tās pamatjautājumi attiecas uz labo, kam jānosaka cilvēka stāja un rīcība. Tās mērķis ir norādīt principus un priekšstatus, kas paskaidrotu cilvēkam, kas ir taisnīga, saprātīga un pilnvērtīga rīcība un (sa)dzīve. Ētikas principi un motivējumi parasti ir bez atsaucēm uz ārējām autoritātēm un konvencijām. Tie ir cienīti un pret ikdienas morāli ieņem augstākstāvošu pozīciju jeb nosaka morāles normas.
Ētikas jēdziens parādās 4.gs.pr.Kr un to ievieš Aristotelis formulējot to no vārda “etnos” – paraža, tikums, raksturs. Viņš uzskata, ka ētika palīdz izzināt to, ko vajadzētu darīt un no kā būtu nepieciešams atturēties. Mūsdienās “ētiku” saprot kā mācību par labo un ļauno un tā izpausmēm cilvēka rīcībā un uzvedībā, un to lieto kā sinonīmu vārdam “morāle”. To attiecina uz cilvēku, kā darbības subjektu, raksturojot viņu kā tikumisku vai netikumisku. Morāle nosaka normas, uz kurām cilvēkam vajadzētu tiekties, lai saglabātu ideālas attiecības sabiedrībā, un vēlamās uzvedības standartus. Morāles zelta likums skan: “Nedari otram to, ko nevēlies, lai dara tev”.…
