-
Likumi fiskālai politikai
Latvijā veiktās fiskālās politikas analīze
Kopš 1995. gada, izņemot 1999. gadu, valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts Latvijā ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP . Fiskālā situācija 1999. gadā atspoguļoja Krievijas krīzes sekas. 2005. gadā Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta bilance otro reizi pēc neatkarības atjaunošanas bija pozitīva, 0.2% no IKP apmērā. Ir vērts atzīmēt, ka Latvija nebija to jauno ES dalībvalstu sarakstā, pret kurām 2004. gadā, uzreiz pēc pievienošanās ES, tika uzsākta pārmērīgā deficīta procedūra. Valstis, pret kurām šī procedūra tika uzsākta ir: Čehija, Slovākija, Polija, Ungārija, Malta un Kipra 2006. gadā saskaņā ar 2005. gada novembrī Eiropas Komisijai iesniegto Konverģences programmu 2005-2008 g. prognozēts budžeta bilances pasliktinājums līdz -1.5% no IKP.
Valsts parāda līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem jaunajās ES dalībvalstīs . 2005. gada beigās Latvijas valsts parāds bija 11.9% no IKP, tādējādi tas vēl joprojām ir ievērojami zemāks par 60% atsauces vērtību. 2006.gadā parāda attiecības pret IKP palielinājums netiek paredzēts .
Saskaņā ar valsts budžeta deficīta un parāda 2007. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem vispārējās valdības sektora pārpalikums 2006. gadā sasniedza 47,4 milj. latu vai 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds bija 1128,3 milj. latu vai 10,0% no IKP.
Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 3605/93 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai 2 reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim.
…
Fiskālā politika ietver sevī nodokļu un valsts budžeta politiku, kas savā starpā ir cieši saistītas un papildina viena otru, jo nodokļi ir galvenais budžeta ieņēmumu avots. Fiskālā politika nosaka: • valsts lomu ienākumu pārdalē (parasti to norāda valsts konsolidētā kopbudžeta attiecība pret IKP), • mērķus, kas jāsasniedz ar nodokļu politikas palīdzību, • budžeta veidošanas nosacījumus, • ārējā un iekšējā parāda struktūru un apjomus. Fiskālās politikas galvenie mērķi ir nodrošināt stabilas nodokļu sistēmas, sabalansēta kopbudžeta izveidi, radīt stabilus makroekonomiskos priekšnoteikumus ekonomiskai izaugsmei un nodrošināt resursu sadales efektivitāti un taisnīgumu.