-
Globalizācijas un integrācijas procesi Latvijas tautsaimniecībā pēdējos desmit gados
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Globalizācijas procesa vispārējs raksturojums | 3 |
1.1. | Globalizācijai ir sekojoši ietekmējošie faktori, kuri ietekmē arī rūpniecības attīstību Latvijā | 4 |
1.2. | Globalizācijas saistība ar reģionālo (lokālo) ekonomisko attīstību Latvijā | 5 |
2. | Globalizācijas un integrācijas procesi Latvijā 1990-2008.gadam | 7 |
3. | Nozaru ieguldījums | 8 |
3.1. | Tautsaimniecības struktūra(%) | 8 |
3.2. | IKP dinamika(%) | 9 |
Secinājumi un priekšlikumi | 11 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 12 |
Secinājumi un priekšlikumi
Latvijā pēdējos gados ir izveidojusies superaugsta inflācija, kuru pārsvarā veido valdības pieļautais monopolorganizāciju cenu kāpums elektrībai, gāzei un naftas produktiem.
Latvijas lauksaimniecības atdzimšanas process ir ļoti vājš, un tam nav īpašas attīstības iespējas ES noteikto kvotu dēļ. Attīstību īpaši bremzē lauksaimniecības produktu imports.
Arī Latvijas rūpniecības atdzimšana notiek ļoti lēni. Pavisam pārtraukta Latvijā autorūpniecība, celulozes ražošana, lauksaimniecības mašīnbūve un cita veida ražošanas, kurām nav atdzimšanas iespēja tuvākā periodā, lai gan Latvijas tautsaimniecības attīstībai tas būtu nepieciešams.
Eksporta veicināšanai Latvijā jāsamazina nodokļu slogs, to skaitā pārtikai jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, bet neapstrādātā lauksaimniecības produkcija jāatbrīvo no tās [3,317].
Sekmīgas tautsaimniecības attīstībai Latvijā nepieciešamas valsts investīcijas ražošanas attīstībai un eksporta veicināšanai.
Latvijai jācenšas par Eiropas Savienības līdzekļiem uzlabot infrastruktūru, to radīt , to radīt pievilcīgāku, lai investori varētu attīstīt savu biznesu uz jau izveidotas infrastruktūras bāzes.
…
Pasaules mērogā ekonomikas globalizācija nozīmē atvērtu ekonomiku, tas nozīmē, ka zūd valstu ekonomiskās robežas. Globalizāciju pastiprina informācijas pieejamība bez kuras praktiski pats process ir neiespējams. Globalizācija nozīmē neatkarību no valsts vietējās stratēģijas (lokalizācijas līmeņa) uz daudznacionālo stratēģiju (strarpvalstu līmenis) un tālāk uz augstāko līmeni – pasaules līmeni (globalizāciju)[1,14].