-
Cenu noteikšanas principi starptautiskajā tirdzniecībā
Preces patēriņvērtības noteikšana ir cenu veidošanas metode, kura pamatota ar produktu īpašību salīdzinājumiem. Šo metodi bieži lieto, izstrādājot un ieviešot tirgū jaunās preces. Uzņēmums, attīstot jaunās preces koncepciju, nosaka tās patēriņīpašības un atbilstoši plāno nepieciešamās ražošanas jaudas, kapitālieguldījumus un ražošanas izmaksas.
Proporcionālās cenas ir cenu veidošanas metode, pēc kuras cenu nosaka, pamatojoties galvenokārt uz konkurentu cenām, mazāk ņemot vērā ražošanas izmaksas un patēriņīpašību vērtējumu.
Gaidāmās peļņas aprēķins ir cenu veidošanas metode, pēc kuras cenu nosaka, pamatojoties uz konkurentu cenām un preces realizēšanas varbūtību. Šī metode visbiežāk tiek lietota, kad uzņēmumam piedāvā slēgt līgumu. Šādā gadījumā, pieņemot, ka konkurentiem cenas būs neelastīgas, uzņēmums cenšas uzvarēt cīņā par līgumu un piedāvā cenu, kas zemāka nekā citiem.
…
Cenu veidošanās principi starptautiskajā tirdzniecībā ir sarežģītāki nekā nacionālajā, sekojošo iemeslu dēļ: • atšķirīgs valstu iejaukšanās līmenis ekonomikā; • tirgu daudzveidība; • eksportējamās produkcijas cena pieaug; • pastāv atšķirības praksē nosakot fiksētās un mainīgās cenas; • ir atšķirības konkurences cīņas vadīšanā starptautiskā arēnā. Katrā valstī ir likumi, kas nosaka patēriņa cenu veidošanos, taču šie likumi dažādi var ietekmēt dažādu preču cenu noteiktos periodos. Ierobežojumi var traucēt uzņēmumiem izmantot tiem optimālās stratēģijas. Valstiskā cenu regulēšana var paredzēt minimālo un maksimālo cenu robežu noteikšanu. Pret cenu samazināšanu vērsta regulēšana parasti ir vērsta pret uzņēmuma cenu politiku attiecībā pret konkurentu atraidīšanu un monopolstāvokļa ieņemšanu tirgū. Pie citiem argumentiem dažādu cenu noteikšanai dažādās valstīs var attiecināt konkurences un pieprasījuma faktorus. No cenu regulēšanas viedokļa izšķir: Brīvas cenas – brīvi veidojamas cenas, ņemot vērā tirgus situāciju un citus faktorus; Regulējamas cenas – cenu veidošanu kontrolē valsts institūcijas, atbilstoši likumdošanai. No cenu mainīguma viedokļa izšķir: Fiksētas cenas – kontraktā ierakstītas cenas, kuras pēc pušu vienošanās nedrīkst mainīt; Slīdošas cenas – kontraktā ierakstītas cenas, kuras noteiktos apstākļos pēc pušu vienošanās drīkst mainīt.
