-
Eirāzijas Muitas savienība
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | KRIEVIJA, BALTKRIEVIJAS UN KAZAHSTĀNAS MUITAS ŪNIJA | 5 |
| 1.1. | Muitas ūnijas izveides process | 5 |
| 1.2. | Tirdzniecības nosacījumu izmaiņas starp muitas ūnijas valstīm | 11 |
| 1.3. | Muitas ūnijas izveides ieguvumi un zaudējumi attiecīgajām valstīm | 15 |
| 2. | KRIEVIJAS, BALTKRIEVIJAS UN KAZAHSTĀNAS MUITAS ŪNIJAS IETEKME UZ LATVIJAS REPUBLIKU | 21 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 25 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 27 |
Secinājumi un priekšlikumi
2010.gadā bija izveidota Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnija pēc Eiropas Savienības ekonomiskās integrācijas principu parauga. Šī muitas ūnija ir pirmais dzīvotspējīgais posms turpmākai integrācijai NVS telpā, kas jau šodien ietekmē ekonomiskos procesus ārpus izveidotās ūnijas un iekš tās. Kursa darbā veiktā analīze autoram ļauj izdarīt šādus secinājumus:
1. Krievijas, Baltkrievija un Kazahstānas muitas ūnija ir pirmā veiksmīga dzīvotspējīga un jau reāli strādājošā apvienība ar mērķi turpināt ekonomisko un monetāro integrāciju EAEC (angļu val. The Eurasian Economic Community) ietvaros – iesaistot arī Armēniju un Kirgiztānu, pamatojoties uz Eiropas Savienības ekonomiskās un monetārās integrācijas pamatiem, kas dod noteiktu potenciālu esošajai muitas ūnijai izaugt līdz lielam ekonomiskajam blokam, kuram būs liela ekonomiska ietekme Eirāzijas kontinentā ar potenciālām ģeopolitiskām un ģeoekonomiskām sekām.
2. Muitas ūnijas izveide izsauca tirdzniecības nosacījumu izmaiņas starp muitas ūnijas valstīm un trešajām valstīm. Savstarpējās tirdzniecības jomā bija unificēti tarifi praktiski visām preču grupām, un 103 attīstības valstis saņēma preferences tirdzniecībā ar muitas ūnijas dalībniekiem.
3. Ar muitas ūnijas izveidošanu bija izstrādāts speciāls vienotais aizsardzības mehānisms pret importu, kurā ietvertas vienošanās par speciālu aizsardzības, antidempinga un kompensāciju pasākumu pielietošanu attiecībā uz trešajām valstīm.
4. Muitas ūnijas ietvaros bija unificēta muitas administrēšanas sistēma. Vienotā muitas kodeksa izveide būtiski atviegloja uzņēmējdarbības procesus un pozitīvi ietekmēja savstarpējo tirdzniecības liberalizāciju un ekonomisko sadarbību starp valstīm.
…
Būtiska starptautiskās tirdzniecības attīstība 21.gadsimta otrajā pusē stimulēja jaunu parādību rašanos tās organizācijā. Viena no tādām parādībām ir saistīta ar reģionālismu, kad notiek vienošanās starp atsevišķām valstīm par īpašu sadarbību starptautiskajā tirdzniecībā ar brīvas tirdzniecības zonu vai muitas ūniju palīdzību. Pēc Pasaules Bankas statistikas šādu apvienību ietvaros notiek ap 50% pasaules tirdzniecības. No plaši pazīstamām apvienībām var minēt Eiropas Savienību, kurā ietilpst arī Latvijas Republika, Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības zonu (angļu val. North American Free Trade Agreement - NAFTA), Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizāciju (angļu val. Asia-Pacific Economic Cooperation - APEC) u.c. Viena no tādām reģionālajām apvienībām, kas bija relatīvi, nesen izveidota un ātri attīstās, ir Eirāzijas muitas savienība. Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas, Armēnijas, Kirgizstānas muitas savienības ietekme uz pasaules ekonomiku, kā arī uz Eiropas Savienību, kā lielāko tirdzniecības partneri, un tās novērtēšana ir aktuāls jautājums īpaši Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības kontekstā, jo Krievija un Baltkrievija ir vieni no lielākajiem tirdzniecības partneriem. Protams, muitas savienības izveide, galvenokārt, ietekmē tās dalībnieku savstarpējo tirdzniecību. Taču vienotās ārējās tirdzniecības politikas un vienotās muitas teritorijas izveide, kā arī muitas savienības ārējās tirdzniecības politikas regulēšana ar vienotu muitas tarifu, kurš būtiski mainījies daudzās preču grupās, var ietekmēt Latvijas Republikas ārējo tirdzniecību, un šīs ietekmes efekts līdz galam nav izpētīts.
