Pakalpojumu organizēšana

Tirgus ekonomiku veido visai sarežģīts sociāli ekonomisko attiecību kopums. To raksturo vairākas pamatpazīmes.
Pirmkārt, visi ražošanas resursi un patēriņa priekšmeti, praktiski to lielums lielais vairums iegūst preces ekonomisko formu. Tie nonāk pie ražotājiem un patērētājiem ar tirgus mehānisma starpniecību.
Otrkārt, tirgus ekonomikas apstākļos cilvēku sociāli ekonomisko attiecību dominējošā forma ir maiņas attiecības. Viscaur valda princips — pārdot, lai pirktu, jo tikai tā var apmierināt gan ražošanas, gan arī personiskās vajadzības. Pirkšanas un pārdošanas aktiem jāatkārtojas arvien no jauna. Tirgus sairšana apstādina ražošanu.
Treškārt, preču ražošana balstās uz privātā īpašuma attiecībām.
Ceturtkārt, tirgus ekonomiku raksturo brīva uzņēmējdarbība. Tas nozīmē, ka saimniekotāji var brīvi izvēlēties, ko, cik, kā un kam ražot, kādā nozarē un cik plaši darboties. Uzņēmējs, balstoties uz pašierosmi, organizē un virza saimniecisko darbību, meklē savu vietu zem "tirgus saules", ievieš jaunāko tehniku un tehnoloģiju, pilnveido pārvaldi, rūpējas par produkcijas kvalitāti, cenšas apsteigt savus sāncenšus, kā arī turēt augstu firmas godu.
Mūsu senči senatnē sūri strādāja, cīnījās par savu eksistenci, mīlēja un cieta bez jebkādām tirgus attiecībām. Viss dzīvei nepieciešamais tika sagādāts, valdot naturālajai saimniecībai. Ciltī, kopienā, ģimenē itin viss tika ražots pašu vajadzībām, pašu patēriņam. Maiņa nepastāvēja, jo nebija nekādas vajadzības saražotos labumus pirkt vai pārdot, t.i., mainīt.
Naturālo saimniecību pakāpeniski nomainīja preču ražošana. Darba rezultātā tika saražota prece, proti, produkts (arī pakalpo­jums), kas paredzēts maiņai, pārdošanai. Kāpēc preču ražošana kļuva gan nepieciešama, gan arī iespējama? To noteica divi pamatnosacīju­mi. Pirmkārt, sabiedriskā darba dalīšana. Specializēto lopkopju un zemkopju cilšu izdalīšanās lika pirmos pamatus preču ražošanai, regulārai maiņai. Savstarpējās maiņas objekti bija lopkopības un zemkopības produkti. Amatniecības kā autonoma darbības veida atdalīšanās, tās arvien šaurāka diferenciācija pavēra preču ražošanai plašus jo plašus apvāršņus. Ar laiku maiņas funkcijas sāka veikt īpaši starpnieki — tirgotāji. Tirdzniecības kā patstāvīgas specializētas nozares izveide bija varens impulss preču ražošanas tālākai attīstībai. Visu šo procesu rezultātā radās un kļuva arvien sarežģītāks īpašs tirgus mehānisms.…