Klasiskās menedžmenta teorijas ir iedalāmas divos pamatvirzienos – zinātniskais menedžments un klasiskā organizāciju teorija.
Viens no pirmajiem un ievērojamākajiem zinātniskā menedžmenta teorijas klasiķiem bija amerikāņu inženieris Frederiks Teilors.
Tā kā šim pārstāvim ir bijusi plaša pieredze dažādos darbos – sākot no strādnieka, beidzot ar galvenā inženiera amatam, tas ļāva viņam izprast visas pārvaldības struktūras stadijas.
F. Teilora pamatjautājums, kas viņu nodarbināja, bija ražošanas efektivitātes paaugstināšana. Viņaprāt, problēma bija strādnieku vidū izplatītajā uzskatā, ka, strādājot labāk, nebūs nepieciešams ievērojams daudzums strādnieku, rezultātā ir liela iespējamība tikt atlaistam. Menedžeri galvenokārt domāja par to kā iegūt lielāku peļņu nevis par strādnieku algām. Tomēr šie faktori ir savstarpēji saistīti – ja strādniekiem alga ir kā motivators, tad, to paaugstinot, var gaidīt no strādniekiem lielāku ražošanas efektivitāti, kas veicina peļņas pieaugumu.
Šādi uzlūkojot, jāsecina, ka strādājošie ik dienas veltīgi izlieto daļu savu spēju. …
