-
Iekšējo un ārējo revidentu sadarbība
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Revīzijas organizācija, veidi un funkcijas | 4 |
| 1.1. | Iekšējā revīzija | 4 |
| 1.2. | Iekšējās revīzijas funkcijas | 5 |
| 1.3. | Ārējā revīzija | 5 |
| 2. | 315. SRS Uzņēmuma un tā darbības vides izpratne un būtisku neatbilstību riska novērtēšana | 8 |
| 3. | 610. SRS: Iekšējo revidentu darba izmantošana | 9 |
| 4. | Attiecības starp iekšējo un ārējo revidentu | 10 |
| 5. | Secinājumi | 12 |
5. SECINĀJUMI
1. Revīzija kā nozare gadu gaitā ir piedzīvojusi plašu attīstību un ir tā būtība ir ievērojami mainījusies kopš pašiem tā pirmsākumiem, kad revīzija bija strikti vērsts tikai uz grāmatvedības uzskaites un finansiāliem jautājumiem un nepilnībām, jo mūsdienās tas aptver ne tikai finanšu datu pārbaudi, bet arī dažādu procesu un ar grāmatvedību nesaistītu sistēmu novērtēšanu.
2. Vispārīgi revīzija var tikt definēts kā sistemātisku un mērķtiecīgu pārbaužu kopums, kas vērsts uz to, lai novērtētu un noteiktu pētāmā procesa vai darbības jomas nepilnības attiecībā pret iepriekš noteiktiem kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un lai sniegtu kompetentu atzinumu ieinteresētajiem lietotājiem.
3. Revīzija ir komplicēts, daudzlīmeņu process, kurš pieprasa rūpīgu plānošanu un plašu provizoriskās informācijas ievākšanu un analīzi, lai nodrošinātu visefektīvāko, precīzāko un objektīvāko revīzijas pārbaudes rezultātu.
4. Ārējā revīzija var tikt definēta kā darbības, kas tiek veiktas ar ārējo revidentu (revidentu firmu) palīdzību, pamatojoties uz augstāku institūciju vai trešo personu pieprasījumu, kas tiek vērstas uz saimniecisko aktivitāšu, finanšu pārskatu vai citu būtisku uzņēmuma procesu pārbaudi, lai noteiktu pētāmo jomu atbilstību noteiktām prasībām un lietotājiem sniegtās informācijas patiesumu, un kas tiek apkopotas revīzijas ziņojumā.
5. Ārējā revīzija var būt uzņēmuma akcionāru iniciēts vai valsts organizāciju nozīmēta pārbaude, tomēr neatkarīgi no pārbaudes mērķiem uzņēmumam ir būtiski apzināties, kādā veidā nodrošināt vajadzīgo kontroles rīku ieviešanu un samazinātu potenciālo kļūdu un nepilnību iespējamību, kas, savukārt, palīdzētu uzņēmumam būt gatavam dažāda veida revīzijas pārbaudēm
6. Iekšējā revīzija var tikt definēta kā neatkarīgu uzņēmumā vai organizācijā algotu iekšēju revidentu darbība, kas ir vērstas uz to, lai novērtētu uzņēmuma dažādu saimniecisko darbību efektivitāti un pastāvošos riskus un lai sniegtu uzņēmuma vadībai ieteikumus darbības efektivitātes uzlabošanai un risku samazinošu kontroļu ieviešanai.
…
Revīzijas jēdziens mūsdienu pasaulē ir pazīstams jau ievērojamu laiku. Sākotnēji revīzija tika apskatīts tikai ciešā saistībā ar grāmatvedības datu un pārskatu pārbaudi, cenšoties atklāt pēc iespējas vairāk nesakritību starp uzņēmuma datiem. Tomēr laika gaitā revīzijas nozīme ir piedzīvojusi ne tikai tā saturiskajā būtībā, bet arī izpētes jomās. Šobrīd revīzija aptver ne tikai grāmatvedības datu izpēti, bet arī daudzas citas uzņēmuma darbības jomas, kā, piemēram, operāciju izpēti, kvalitātes izpēti un tamlīdzīgi. Pie tam kā galvenie revīzijas pamatvirzieni būtu minami iekšējā un ārējā revīzijā, kuri lielā mērā to būtības dēļ bieži tiek pretstatīti, tomēr aktuāls paliek jautājums, vai šo divu revīzijas virzienu mijiedarbība var tikt izmantota uzņēmuma labā, lai sasniegtu arvien labāku sniegumu un nodrošinātu uzņēmumam augsta līmeņa reputāciju tā akcionāru un sadarbības partneru acīs.
