-
Vadīšanas pamati. Darbinieku koordinēšana un motivēšana
Kādas ir stimulējošās motivēšanas teorijas?
Stimulējošās motivēšanas teorija koncentrē uzmanību uz saistību starp darbinieku organizācijā un tās seku regulēšanu ar noteiktām metodēm. Starp šīm teorijām var izcelt:
- darbības regulēšanas metožu kompleksu; - darbinieku funkcionālo pienākumu izstrādi.
Darbības regulēšanas metožu komplekss bieži tiek izmantots, lai izskaidrotu dzīvnieku un bērnu uzvedību, bet zinātnieks B.F. Skins pierādīja, ka teorijas atziņas ir vērā ņemamas un lietojamas arī jebkura cilvēka motivēšanā. Organizācijas lieto 4 stimulēšanas metodes: Pozitīvās stimulēšanas metode iekļauj atalgojuma palielināšanu par efektīvāku, organizācijas prasībām atbilstošāku izpildīto darbu. Kad menedžeris publiski uzslavē darbinieku par rezultātiem, kad tiek izmaksāta prēmija par augstu produktu kvalitāti, kad plānošanas nodaļas darbinieki gūst apmierinājumu pēc atskaišu iesniegšanas noteiktā termiņā, tās visas ir pozitīvas stimulēšanas metodes.
Izvairīšanās stimulēšanas metodes lietošana nozīmē izvairīties no sodīšanas par ne visai atbilstošu darbinieka rīcību. Piemēram, darba izpildes termiņa aizkavēšanas, darba intensitātes samazināšanas gadījumā menedžeris izvairās no publiska rājiena vai būtiska atalgojuma samazināšanas.
…
Vadīšanas pamati. Darbinieku koordinēšana un motivēšana. Motivēšanas būtība un evolūcija Kāds ir vispārējais motivēšanas modelis? Plānojot un organizējot darbību, jāparedz arī darbinieku motivēšana attiecīgi darboties un pildīt pienākumus, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Motivējums ir motīvu komplekss, kas cilvēku rosina uz noteiktu darbību. Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus. Darbinieku darbība ir atkarīga no 3 faktoriem: • Prasmes un spējām (iespējas veikt attiecīgu darbību); • Resursiem (materiāli, instrumenti, iekārtas, informācija); • Motivēšanas (būt ieinteresētam veikt attiecīgo darbu). Vispārējais motivēšanas modelis parādīts attēlā: 1. attēls. Vispārējas motivēšanas modelis. Motivēšana sākas ar darbinieka vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību. Rodoties dažādām vajadzībām cilvēks meklē iespēju tās apmierināt (piemēram, turpināt darboties savā organizācijā vai meklēt darbu citur, strādāt citā organizācijā utt.). Tātad jāizvēlas attiecīga rīcība, lai sasniegtu savu mērķi (piemēram, darboties intensīvi vai lēni, nepārstrādojoties). Pēc tam izvēlētā rīcība jānovērtē no vajadzību apmierināšanas viedokļa (piemēram, ja darba ražīguma paaugstināšanās rezultātā pieaug arī atalgojums, tad vērtējums būs pozitīvs, pretējā gadījumā – negatīvs). Tāds vērtējums motivē nākotnē rīkoties tāpat vai mainīt rīcību.
