Vēl viena svarīga atšķirība ir uzticība. Tā var būt uzdevumu balstīta kā tas ir Amerikas Savienotajās valstīs, kur uzticamību iegūst ar savu labo darbu un to ka ir nepieciešams sastrādāties un tik pat ātri zaudē ja vairs nav jāsastrādājas vai rezultāti pavājinās. Tikmēr Nigērijā, Ķīnā un Indijā uzticību iegūst veidojot privātas attiecības. Tas notiek lēnām tiekoties pie kafijas , pusdienām vai vakariņām. Un kad tās ir izveidotas arī viduvējie darba rezultāti tās nesabojās.
Vēl ir dažādas nianses , bet es vēlētos vēl izcelt tikai laika plānošanas atšķirības. Vācijā un Šveicē būs izteikti lineārs laiks, kur projektā tiks veikti soļi kā plānots viens pēc otra ievērojot dotos laika ierobežojumus un pa vienam. Tikmēr Indijā projektu izpildei pieies daudz brīvāk, ķeroties pie vairākiem darbiem vienlaicīgi un mainot secību un izpildes laikus ja tāda nepieciešamība parādās.
Noslēgumam
Gan praksē pieredzot gan lasot ekspertu viedokļus mani visvairāk pārsteidz cik dažādi var darīt lietas un tāpat nonākt pie veiksmīga vai neveiksmīga rezultāta. Ilgāku laiku darbojoties vienā kultūrā mēs sākam uzskatīt ka tā kā mēs darām ir vislabāk un vispareizāk, bet tā nav. Nav pareizākā veida, bet ir piemērotākais un atbilstošākais videi un kultūrai. Tāpēc mūsdienu apstākļos kad tehnoloģijas ir savienojušas pasauli kā vēl nekad ir tik svarīgi padomāt ar ko mēs strādājām no kurienes un kādas ir viņu kultūras īpatnības un tās respektēt.
…
