-
Teicama viesmīlības uzņēmuma vadītāja raksturojums
2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Vadītāja funkcijas | 4 |
| 2. | Vadītājam nepieciešamās kompetences | 6 |
| 3. | Attīstības virzieni | 9 |
| 3.1. | Sarunu vadīšanas tehnika | 9 |
| 3.2. | Motivācijas tehnika | 11 |
| 3.3. | Vadīšanas stili | 12 |
| 3.4. | Komandas veidošana | 14 |
| 4. | Kā ģērbties vadītājam | 15 |
| 5. | vadības stili Latvijas uzņēmēju vidū | 16 |
| Secinājumi | 17 | |
| Izmantotā literatūra | 18 |
3.4. Komandas veidošana
Grupu veidošanās pamatā ir vairāki faktori:
• Piederība – sociālās saskarsmes palielina darbinieku apmierinātību;
• Palīdzība – jebkuram darbiniekam vajadzētu būt iespējai lūgt ne tikai kolēģu, bet arī vadītāja palīdzību;
• Aizsardzība – grupas (arī arodbiedrības) tiek veidotas, lai cilvēki tiktu pasargāti no netīkamiem notikumiem un prasībām;
• Komunikācija un simpātijas – grupās cilvēki var atrasties tuvāk cilvēkiem, kuri tiem simpatizē;
Grupu veidošanai ir arī negatīvie aspekti – ja grupas ir par mazām, tad var pietūkt vajadzīgo viedokļu problēmu risināšanai. Bet ja grupas ir par lielu, tad var netikt uzklausīti pilnībā visi viedokļi. Optimālais grupas dalībnieku skaits 5 – 10 cilvēki. Darbojoties grupā bieži vien laiks tiek tērēts risinot pašsaprotamus jautājumus, bet sarežģītos atstāj uz vēlāku laiku. Ļoti reti dalībniekiem ir vienāds viedoklis konkrētos jautājumos, tādējādi daudz patērējot resursus (laiku un līdzekļus).
Faktori, kas ietekmē grupas darba efektivitāti:
• Grupas skaitliskais sastāvs – optimālais ir 5 – 10 cilvēki, šādā grupā lēmumus parasti pieņem precīzāk. Svarīgākā lieta ir dalībnieku mijiedarbība.
• Grupas kvalitatīvais sastāvs – grupā ir vajadzīgi tādi dalībnieki, kas „tver problēmu kopumā” un tādi, kas pievērš uzmanību detaļām.
• Saliedētība – saliedētā grupā ir augsts ražīgums, un mazāk konfliktu, neuzticēšanās.
• Spēja risināt konfliktus – viedokļu atšķirība uzlabo darba efektivitāti.
• Grupas locekļu status un lomas – dalībniekiem ar augstāku stāžu parasti ir lielāka ietekme uz lēmumu pieņemšanu nekā zemāk stāvošiem cilvēkiem. Darba efektivitāti arī nosaka grupas locekļu izturēšanās. (3)
…
Vadītāja darbība ieņem sevišķu vietu vadības sistēmā, jo vadītājs realizē valsts, savas un savu darbinieku intereses. Viņš ir šīs sistēmas pārstāvis. No otras puses, īsts vadītājs ir sava kolektīva līderis, kas spēj atklāt, izteikt un aizstāvēt savas organizācijas intereses. Viņš koordinē un virza visu funkcionālo dienestu darbu, aptver visas problēmas tās būtībā un visos aspektos. Pastāv dažādas vadītāju raksturojošas definīcijas un formulējumi, taču, autori uzskata, ka visprecīzāko skaidrojumu snieguši Praude V. un Beļčikovs J grāmatā “Menedžments” (2001): „Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē darbinieku darbību (personu vai grupu), lai īstenotu organizācijas mērķus.” Lai vadītājs spētu veikt savas funkcijas, tam ir jābūt ļoti kompetentam cilvēkam dažādos jautājumos - gan vispārējos, gan nozarei raksturīgajos, kā arī tam jāpiemīt šim amatam piemērotām īpašībām. (4) Lai varētu noteikt, kāds ir teicama viesmīlības uzņēmuma vadītāja raksturojums, vispirms ir nepieciešams noteikt uzņēmuma mērķi. Pēc autoru domām viesmīlības uzņēmuma mērķis ir „Sekmēt kvalitatīva servisa izpildi viesmīlības uzņēmumā gūstot peļņu”. Vadītāju, kuram piemīt attiecīgās īpašības un prasmes, lai sasniegtu uzņēmuma izvirzītos mērķus, var saukt par teicamu vadītāju. Darba mērķis: Noteikt viesmīlības uzņēmumu vadītājiem kompetences un īpašības, kuras nepieciešamas uzņēmumu mērķu sasniegšanai. Darba uzdevumi: • Apkopot dažādu autoru rakstīto par uzņēmumu vadītājiem nepieciešamajām kompetencēm. • Noteikt svarīgākos attīstības virzienus viesmīlības uzņēmumu vadītājiem. • Aprakstīt, kā jāģērbjas vadītājam. • Izpētīt populārākos vadības stilus Latvijas viesmīlības uzņēmumu vadītājiem.
